Huguberts Brēms

Dzimis 1888. g. 5. jūl. Bulduros Rīgas ārsta ģimenē. 

Tēvs Hugo Karls, māte Marija Frīderike Fanija, dz. Hānenfelde. Vācietis, luterticīgs. Brālis Gerhards Brēms, zvērināts advokāts.

Mācījies Rīgas pilsētas ģimnāzijā (beidzis 1909. g.). 1909.–13. g. studējis tieslietas TU, no 1913. g. mācījies Demidova juridiskajā licejā Jaroslavļā (beidzis 1916. g.).

1. pasaules kara laikā no 1916. g. jūl. strādājis par zvērināta advokāta K. FreitāgaLoringhofena palīgu Rīgā.

1916.–17. g. karadienestā Krievijas armijā. 1917.–18. g. strādājis vācu okupācijas varas pārvaldē Rīgā, 1918. g. piedalījies Krievijas 1903. g. Soda likumu krājuma izdošanā (tulkošana, komentāru sagatavošana) vācu valodā (izdots Berlīnē).

1918. g. 16. dec. iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli (1920. g. 14. sept. atbrīvots no amata slimības dēļ).

1919. g. trīs mēnešus atradies lielinieku apcietinājumā Rīgā. Pēc tam devies uz ārzemēm ārstēties, strādājis par banku juriskonsultu Karaļaučos (Kēnigsberga Vācijā (Prūsijā), tag. Kaļiņingrada Krievijā), piecus semestrus studējis tieslietas Karaļauču Universitātē.

1929. g. rudenī atgriezies Latvijā.

Strādājis zvērinātu advokātu birojos.

No 1930. g. 18. jūn. zvērināta advokāta M. Intelmana palīgs, no 1931. g. 7. okt. zvērināta advokāta G. Bulmerinka palīgs.

1931. g. bijis vācu vēlētāju transportēšanas vadītājs uz 4. Saeimas vēlēšanām. Bijis arī Rīgas Mājkalpotāju atsevišķās slimokases valdes priekšsēdētājs.

No 1936. g. 11. marta zvērināts advokāts Rīgā.

Bijis Rīgas Vācu juristu biedrības biedrs. 1939. g. 6. dec. atskaitīts no zvērinātu advokātu skaita un dzēsts no saraksta sakarā ar izstāšanos no Latvijas pavalstniecības.

Izceļojis uz Vāciju. No 1939. g. tiesnesis Treptovā (Berlīnē), pēc tam Štetīnē (tag. Ščecina Polijā), Lihā (Hesenē); iecirkņa tiesnesis Šretersburgā (tag. Plocka Polijā). 1941.–45. g. karadienestā Vācijas armijā.

Pēc 2. pasaules kara tiesnesis Vācijā, Lejassaksijā – Uzlārā, no 1949. g. Getingenē. Vēlāk pensionējies.

No 1952. g. bijis Uzlāras pilsētas domes loceklis.

Miris 1965. g. 23. okt.

Precējies 1915. g. ar Helgu Dulci (1893. g. 29. aug.–1934. g. 2. dec.), meita Birgite (dz. 1920. g. 26. sept.).

Studentu korporācijas “Livonia” filistrs.

D. Nautae, caupones, stabularii ut recepta restituant (referāts). Rīga, 1931.

A. LNA LVVA, 7354. f., 1. apr., 91. l.; 2996. f., 2. apr., 40829., 40830. l.; 4011. f., 1. apr., 581. l.; Album Livonorum. Dorpat 1822–1934 / Herausgegeben von Philisterverein der Livonia, 1958; LA 1919–1945.

No H. Brēma 1930. g. 8. maijā rakstītās autobiogrāfijas: “Lielinieku laikā es tiku apcietināts kā Rīgas apgabaltiesas loceklis. Apcietinājumā esmu bijis apm. 3 mēnešus. Slimības dēļ, kuru ieguvis cietumā, es vēlāk biju spiests ārstēšanās nolūkā aizbraukt uz ārzemēm, kamdēļ man bija jāatkāpjas no amata. Ārzemēs man sieva svarīgi saslimusi, viņai bija jāārstējas ir mājās, ir sanatorijās, un vēl tagad nav pilnīgi izveseļojusies, bet tomēr viņas veselības stāvoklis mums tagad atļāva atgriezties Latvijā. Ārzemēs es vairākus gadus biju bankas sindikuss [sindiks – amatpersona, kas pārstāv uzņēmumu tiesā – red.]. Atgriežoties Latvijā, es iepazinos ar starplaikā izdotiem likumiem, strādājot 8 mēnešus zvēr[ērināta] adv[okāta] pal[īga] Pussula un sava brāļa zvēr[ināta] adv[okāta] pal[īga] Gergarda [Gerharda – red.] f[on] Brēma kancelejās.” (LNA LVVA, 7354. f., 1. apr., 91. l., 7. lp.)