de

Aleksandrs Cīrulis

Dzimis 1904. g. 4. febr. Liezēres pag. Lielstāpeļos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Anna, dz. Bieziņa. Brālis Teodors Cīrulis (sk.). Latvietis, pareizticīgs.

Mācījies Kārzdabas pagastskolā, Kārzdabas draudzes skolā.

1. pasaules kara laikā 1916.–18. g. mācījies Rīgas garīgajā skolā evakuācijā Ņižņijnovgorodā.

1918. g. pavasarī atgriezies Latvijā. Mācījies Madonas reālskolā. No 1919. g. mācījies Cesvaines privātajā vidusskolā (no 1920. gada maija Cesvaines valsts vidusskola), pēc tās beigšanas 1923. g. uzsācis studijas LU Tiesību nodaļā (beidzis 1934. g. janv.). Studiju laikā 1927.–28. g. strādājis par darbvedi Latvijas Bērnu palīdzības savienībā (no 1938. g. Latvijas Bērnu palīdzības biedrība), kas darbojās Latvijas Sarkanajā Krustā.

No 1928. g. okt. jaunākais tiesamatu Latgales kandidāts apgabaltiesā (no 1929. g. sept. vecākais tiesamatu kandidāts); strādājis 1. kriminālnodaļā, prokuratūrā, miertiesnešu iecirkņos, 2. civilnodaļā.

1930. g. 25. febr. iecelts par papildu miertiesnesi Latgales apgabaltiesā (1930. g. 26. jūn. par prokurora biedru Latgales apgabaltiesā, 1933. g. 16. febr. Jelgavas apgabaltiesā, 1934. g. 23. aug. Rīgas apgabaltiesā; 1938. g. apr. amata nosaukums “prokurora biedrs” aizvietots ar nosaukumu “viceprokurors”).

1938. g. janv. iecelts par Eigēniskās komisijas locekli substitūtu.

No 1940. g. 10. janv. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 2. kriminālnodaļā.

No 1929. g. bijis 18. Daugavpils aizsargu pulka Līksnas nodaļas aizsargs, 1932.–33. g. grupas komandieris.

1932.–33. g. Daugavpilī bijis LZS biedrs.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, biedrībā “Aleksandra Būmaņa piemiņas fonds”, Latvijas Bērnu palīdzības biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 9. okt. iecelts par Cietuma Nr. 3 (bij. nepilngadīgo cietuma) Administratīvās komisijas priekšsēdētāja vietnieku. Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas loceklis 2. kriminālnodaļā.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Dzīvojis bēgļu nometnē Neietingā, Bavārijā; strādājis dažādos administratīvos nometnes amatos. 1949. g. ieceļojis ASV, dzīvojis Bostonā, strādājis lauksaimniecībā, būvniecībā un darbojies latviešu organizācijās.

Bijis Latviešu ev. lut. trimdas draudzes līdzdibinātājs, padomes un valdes loceklis, draudzes priekšnieks, ev. lut. baznīcas virsvaldes revidents, kā arī Amerikas Latviešu tautiskās apvienības valdes loceklis un priekšnieks, dziedājis Bostonas Līgas, Ev. lut. trimdas draudzes un Ziemeļkalifornijas latviešu korī.

No 1971. g. pensijā, vasarās dzīvojis draudzes īpašumā “Piesaule” Ņūhempšīras pavalstī, ziemās pie meitas Paloalto, Kalifornijas pavalstī.

Miris 1999. g. 26. sept. Portlendā, Oregonas pavalstī, ASV.

Apbalvojumi: Latvijas Akpz.

Precējies 1931. g. 24. maijā ar agronomi Emmu Krūmiņu (dz. 1905. g. 19. febr. Saikavas pag.), meita Gunta, prec. Grīsle (dz. 1933. g. 16. maijā).

 Studentu korporācijas “Latvia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 212., 213., 214. l.; 7427. f., 1. apr., 7024. l.; Aizsargu kartotēka; LVD; EVP; Latvia. 1917–1967. 1968, 124. lpp.; LUAJ; Petričeka Rita. V. Dimantkāznieki Aleksandrs un Emma Cīruļi. Laiks. 1991. g. 3. jūl.; Laiks. 1999. g. 23. okt.

No A. Cīruļa 1940. g. 16. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Manam tēvam Jānim Cīrulim Liezeres pagastā pieder 28 ha lielas Lejas Lielstāpeļu mājas, kuras tas līdz šim laikam apsaimnieko. Tēva un mātes vecāki arī dzīvojuši Liezeres pagastā un tie bijuši dzimtļaudis. Pāgājušā gadusimteņa 80-tos gados tēva tēvs no vietējā muižnieka bija iepircis jau minētās Lielstāpeļu mājas. Bērnību pavadīju tēva mājās un, sākot jau no 7- tā dzīvības gada līdz 14-tam dzīvības gadam, ik vasaras nostaigāju pie tēva gana gaitās [..] Tā kā mēs reizē studējām divi brāļi (brālis Teodors – arī Rīgas apgabaltiesas loceklis) un vecāki savas mazās rocības dēļ nevarēja mani pietiekoši materiāli atbalstīt, tad jau no otrā studiju gada saņēmu universitātes atmaksājamu stipendiju, kuru līdz šim neesmu pilnīgi atmaksājis.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 212. l., 37. lp.)

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1
        Jānis CīrulisVater
        2
        Anna CīrulisMutter
        3
        Gunta GrīsleTochter16.05.1933
        4
        Teodors CīrulisBrüder30.07.190021.05.1974
        5
        Emma CīrulisEhefrau19.02.1905
        6
        Ēriks CīrulisNeffe17.08.193518.10.2019
        7
        Silvija MagalifaNeffe28.10.193001.03.2009
        8
        Līvija Anastasija CīrulisSchwägerin29.10.190220.06.1971

        Keine Termine gesetzt

        Schlagwörter