Arturs Hāmans

Dzimis 1888. g. 9. febr. Rīgā fabrikanta, tirgotāja un koncertdziedātājas ģimenē.

Tēvs Karls Ferdinands, māte Emīlija Auguste, dz. Gotšenka. Vācietis, luterticīgs. 1892. g. vecāki šķīrušies, māte izceļojusi uz Vāciju.

1897. g. beidzis Mīlmana sagatavošanas skolu, pēc tam līdz 1905. g. mācījies Rīgas pilsētas ģimnāzijā. 1907. g. nokārtojis abitūrijas pārbaudījumus Pēterburgas 11. ģimnāzijā un uzsācis studijas Maskavas juridiskajā licejā (beidzis 1910. g.).

1910. g. 22. sept.–1912. g. zvērināta advokāta J. Strausa palīgs Maskavā.

No 1911. g. studējis Maskavas Arheoloģiskā institūta Arheogrāfijas nodaļā, zināšanas papildinājis Parīzē.

1. pasaules kara laikā no 1914. g. rudens lektors romiešu tiesībās Kijevas Universitātē.

1915. g. pavasarī atgriezies Rīgā.

No 1919. g. Rīgas pilsētas 7. iecirkņa miertiesnesis, 1920. g. 7. apr.–1921. g. 25. okt. Rīgas apgabaltiesas 1. civilnodaļas loceklis.

No 1921. g. 6. dec. Rīgas apgabaltiesas zvērināts advokāts. 1924. g. ievēlēts par Zvērinātu advokātu palīgu konferenču vadītāju Rīgā, 1932.–35. g. Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja biedrs.

Namīpašnieks.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. jūl. iecelts par Zvērinātu advokātu padomes locekli. No 1941. g. 27. janv. Rīgas 5. juridiskās konsultācijas advokāts.

Vācu okupācijas laikā 1941. g. 16. sept. pagaidām ieskaitīts advokatūras sastāvā.

2. pasaules kara beigās ar audžumeitu devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

Miris 1954. g. Vācijā.

Pēc tam kad 2010. g. A. Hāmana sieva Anna Elfrīda oficiāli tika pasludināta par mirušu,

2011. g. Sotheby’s izsolē tika pārdota vērtīga A. Hāmana krievu gleznu kolekcija.

Precējies ar Helēnu Orlovu (1889. g. 1. jūn.–1940. g. 11. febr.).

Otrreiz precējies 1941. g. 24. janv. ar Annu Elfrīdu Serdāni (dz. 1908. g. 18. jūl.), adoptējis Gitanu Šarloti Serdāni (1930. g. 12. dec.–1993. g. Vācijā).

A. LNA LVVA, 7354. f., 1. apr., 274. l.; 2996. f., 7. apr., 3966. l.; Latvija. 1954. g. 6. marts; LA 1919–1945.