Jēkabs Kalniņš

Dzimis 1889. g. 18. sept. Klosteres pag. lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Ādams, māte Līze Elizabete, dz. Brūvere. Latvietis, luterticīgs.

Beidzis Klosteres pagastskolu, mācījies Aizputes pilsētas skolā.

Piedalījies 1905. g. revolūcijā Krievijā.

Pēc tās sagrāves 1906. g. emigrējis uz ASV. Dzīvojis Ilinoisas pavalstī, 1910. g. beidzis Grīra koledžu Hūpstonā, kā arī Depola Universitātes Tieslietu fakultāti Čikāgā, kur 1914. g. jūn. ieguvis maģistra grādu.

No 1913. g. okt. advokāta palīgs Ilinoisas pavalstī.

1915.–17. g. strādājis par tiesību zinību skolotāju vidusskolā.

No 1918. g. advokāta palīgs un advokāts.

Bijis LSDSP biedrs (līdz 1919. g.). 1919. g. rudenī atgriezies Latvijā.

No 1920. g. aug. jaunākais tiesamatu kandidāts Liepājas apgabaltiesā; izmeklēšanas tiesnesis.

1922. g. 15. jūn.–1926. g. 4. febr. Liepājas apgabaltiesas loceklis.

Bijis arī tieslietu skolotājs Liepājas valsts tehnikumā. 15 mēnešus  darbojies Liepājas Rotari klubā.

Privātadvokāts Liepājā. No 1929. g. 4. dec. zvērināts advokāts Liepājā.

Bijis Liepājas Juristu biedrības kasieris.

Padomju okupācijas laikā no 1941. g. janv. Liepājas juridiskās konsultācijas pārzinis.

Vācu okupācijas laikā 1941. g. 13. aug. pagaidām ieskaitīts advokatūras sastāvā, bijis zvērināts advokāts Liepājā, Liepājas Namīpašnieku biedrības valdes loceklis.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Strādājis par sakaru ierēdni starp nacionālajām komitejām Starptautiskajā bēgļu organizācijā (International Refugee Organization; IRO) amerikāņu okupācijas zonas Galvenajā mītnē Frankfurtē pie Mainas, Hesenē.

1948. g. dec. izceļojis uz ASV.

Bijis Čikāgas Latviešu biedrības priekšnieks.

Miris 1986. g. 4. janv. Oregonas pavalstī, ASV.

Precējies 1927. g. ar Lību Emīliju Benefeldi (dz. 1898. g. 1. dec.), trīs bērni.

A. LVVA, 1595. f., 10. apr., 167., 168. l.; 7354. f., 1. apr., 352. l.; LA 1919–1945.