Kārlis Kalniņš

Dzimis 1902. g. 20. nov. Dammes muižā pie Rīgas (1924. g. iekļauta Rīgas pilsētas robežās; nav saglabājusies) modernieka (muižas govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs) ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Karlīne, dz. Rudzīte. Latvietis, luterticīgs. 1904. g. ģimene pārcēlusies uz nomāto, vēlāk iepirkto lauku saimniecību Babītes pag. Kalniņos.

1912.–15. g. mācījies Piņķu draudzes skolā.

1. pasaules kara laikā 1915. g. nokārtojis pārbaudījumu elementārskolas zināšanu apjomā Katrīnas II pirmmācības skolā Rīgā. 1916.–18. g. mācījies R. Gegera komercskolā Rīgā. 1919.–21. g. mācījies Rīgas pilsētas 1. vidusskolā, pēc kuras beigšanas no 1921. g. studējis LU medicīnu, no 1923. g. tieslietas (1933. g. beidzis Tiesību nodaļu).

Studiju laikā strādājis Babītes pag. valdes kancelejā (1921. g.), laikraksta “Narodnaja mislj” redakcijā kā latviešu un krievu valodas tulks (1922. g.), no 1922. g. maija par korespondentu Izglītības ministrijā.

1932. g. 24. febr. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Tiesu palātā (1934. g. 28. maijā par vecāko tiesamatu kandidātu); piekomandēts Civildepartamentam, no 1933. g. marta Krimināldepartamentam.

1934. g. 26. jūn. iecelts par papildu miertiesnesi Liepājas apgabaltiesā, vēlāk miertiesnesis Saldus iecirknī. No 1938. g. 27. sept. Liepājas apgabaltiesas loceklis.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 31. dec. apstiprināts par Liepājas apgabaltiesas pagaidu locekli.

Vācu okupācijas laikā Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Daugavpils apgabaltiesas loceklis 2. kriminālnodaļā.

Turpmākais liktenis nav zināms.

Miris: pēc 1943.gada.

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 89. l.; 7427. f., 1. apr., 5113. l.; EVP; LUAJ.

No K. Kalniņa 1932. g. 23. febr. rakstītās autobiogrāfijas: “Pēc vidusskolas pabeigšanas Rīgā nolēmu katrā ziņā pabeigt arī universitāti. Taču studiju laiks manā dzīvē materiālā ziņā bija visgrūtākais. Manu vecāku saimniecība kara laikā atradās frontes joslā un tika vairākkārtīgi nopostīta; nācās ciest ne tikai no krievu, vācu, lielinieku un Bermonta kara spēku tiešās kara darbības, bet arī no šo karaspēku, it sevišķi no minēto pēdējo divu, neskaitāmām rekvizīcijām un vardarbības. Manā studiju laikā arī pārējie ģimenes locekļi – brālis un māsas – bija skolas gados un apmeklēja skolas. 1928. g. nomira mans tēvs, visu šo iemeslu dēļ nācās ļoti daudz laika ziedot vajadzīgo līdzekļu sagādāšanai, gan strādājot darbā, gan pasniedzot privātstundas.” (LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 89. l.)