Aleksandrs Ļutovs

Dzimis 1888. g. 21. sept. Rīgā namsaimnieka ģimenē.

Tēvs Aleksandrs. Krievs, pareizticīgs.

No 1898. g. mācījies Aleksandra ģimnāzijā Rīgā, pēc kuras beigšanas no 1907. g. studējis tieslietas TU (beidzis 1912. g. ar II šķ. diplomu).

No 1912. g. sept. jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā (no 1914. g. vecākais tiesamatu kandidāts); strādājis par 2. kriminālnodaļas sekretāru (1913.–16. g.), izmeklēšanas tiesnesi iecirkņos Rīgā, Pērnavas un Tērbatas apr.;

1915. g. dec. sasniedzis kolēģijas sekretāra civildienesta rangu.

1. pasaules kara laikā 1916. g. mobilizēts Krievijas armijā, dienējis 240. rezerves kājnieku pulkā; iedalīts Kazaņas karaskolā virsnieku saīsinātā kara laika sagatavošanas kursa iziešanai, taču veselības stāvokļa dēļ atvaļināts.

Vācu okupācijas laikā 1918. g. aug.–16. dec. zvērināta advokāta palīgs Rīgas apgabaltiesā.

1918. g. 16. dec. iecelts par izmeklēšanas tiesnesi Rīgas apgabaltiesā.

Rīgā ienākot Sarkanajai armijai, palicis pilsētā, 1919. g. janv. beigās Padomju Latvijas Tieslietu komisariāts komandējis uz Daugavpili, 1919. g. janv.–apr. bijis Padomju Latvijas Tieslietu komisariāta Daugavpils krimināllietu izmeklēšanas komisijas loceklis, 1919. g. apr.–jūn. Ilūkstes Krimināllietu izmeklēšanas komisijas loceklis, pēc nodaļas likvidācijas atgriezies Rīgā.

No 1919. g. jūn. atkal izmeklēšanas tiesnesis Latvijas Pagaidu valdības Rīgas apgabaltiesā.

No 1920. g. 13. sept. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 1. kriminālnodaļā, no 1928. g. 3. civilnodaļā, no 1934. g. atkal 1. kriminālnodaļā.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā (bijis biedrības priekšnieks), Pētera-Pāvila brālībā, Majoru Vasaras brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā (bijis biedrības komandas priekšnieks), Rīgas 3. savstarpējā kredītbiedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju. Turpmākais liktenis nav zināms.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III, IV šķ., Latvijas ugunsdzēsēju biedrību un organizācijas savienības krūšu nozīme “Par cītību”; Krievijas Romanovu dinastijas 300 gadu valdīšanas jubilejas piemiņas med.

Precējies 1915. g. 24. nov. ar Hermīni Zelcu (dz. 1888. g. 10. martā), meitas Zinaīda (dz. 1916. g. 26. sept.; Rīgas apgabaltiesas Zemesgrāmatu nodaļas kancelejas ierēdne), Antoņina (1918. g. 8. apr.–1935. g. 15. jūl.), dēls Arkādijs (dz. 1921. g. 5. maijā; no 1939. g. kantorists Rīgas apgabaltiesā).

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 677., 678. l.; Ļutovs A. Atmiņas no manas tiesu prakses. Ugunsdzēsējs. 1926. Nr. 2, 3; Brīvā Zeme. 1937. g. 5. okt.; EVP.

No A. Ļutova 1918. g. 5. dec. lūguma Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam F. Gailītim: “Ar šo man ir tas gods lūgt piešķirt man manai izglītībai atbilstošu amatu tieslietu resorā [..] Latviešu valodu, kura man pazīstama, esmu apņēmies iemācīties drīzā laikā, turklāt vācu valodu es zinu.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 677. l., 9. lp.; tulk. no krievu valodas)

No tieslietu ministra H. Apsīša 1937. g. 1. okt. raksta A. Ļutovam: “No sirds Jūs apsveicu Jūsu tiesneša darbības 25 gadu atceres dienā. Jūs šodien ar gandarījumu un prieku variet atskatīties uz šo pagājušo darba posmu, jo daudz esiet šais garos gados paši paveikuši un daudz no sava bagātā zināšanu un pieredzējumu krājuma devuši mūsu tiesībnieku saimes jaunākai paaudzei. Novēlu Jums arī turpmāk darba prieku un enerģiju Jūsu grūtajā un atbildīgajā tiesneša amatā, lai mūsu Latvijā arvien vairāk valdītu taisnība un patiesība.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 677. l., 68. lp.)

No A. Ļutova 1940. g. 18. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Mana tēva vecāki Arkādijs un Matrjona Ļutovi iebrauca savā laikā Rīgā no Krievijas, un proti, no Vjazmas pilsētas – bijušās Smoļenskas guberņas. Viņi nodarbojās Rīgā ar tirdzniecību. Mans nelaiķa tēvs Aleksandrs Ļutovs piedzima Rīgā, un viņa nodarbošanās bija ugunsdzēsējs. Viņš strādāja apmēram 20 gadus kā vienkāršs ugunsdzēsējs Rīgas pilsētas profesionālos ugunsdzēsējos. Vēlāk viņš mantoja nekustamus īpašumus un atstāja dienestu ugunsdzēsējos. Manas mātes tēvs bija tālsatiksmes kapteinis.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 677., 11. lp.)