Rūdolfs Eduards Plauks

Dzimis 1881. g. 28. aug. Plāņu pag. Vecrenkās lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Pēteris, māte Anna, dz. Daudziete. Latvietis, luterticīgs.

No 1890. g. mācījies Plāņu pagastskolā, Trikātas draudzes skolā, 1898. g. aug. Pērnavas ģimnāzijā nokārtojis pārbaudījumu uz iestāšanos 5. klasē. Māceklis Smiltenes aptiekā.

1900.–1903. g. sagatavojies Hugo Trefnera privātģimnāzijā Tērbatā, 1903. g. pavasarī nokārtojis abitūrijas pārbaudījumus Pēterburgā, Filantropu biedrības ģimnāzijā.

1903.–1904. g. studējis tieslietas TU. Bijis mājskolotājs Iekškrievijā. 1906.–1911. g. studējis tieslietas PU, 1914. g. nokārtojis valsts eksāmenu.

Studiju laikā Pēterburgā strādājis Ziemeļrietumu dzelzceļu juriskonsultācijas nodaļā, pēc tam līdz 1918. g. Petrogradas internacionālajā komercbankā.

No 1916. g. sept. zvērināta advokāta J. Purgala palīgs Petrogradā.

1919.–22. g. strādājis dzelzceļa dienesta juridiskajās nodaļās Petrogradā, Stavropolē un Kaukāzā.

1922. g. sākumā atgriezies Latvijā.

No 1923. g. 3. febr. jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā; strādājis prokurora rīcībā.

1923. g. 15. maijā iecelts par Latgales apgabaltiesas locekli, 1925. g. 1. febr.–1939. g. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 3. kriminālnodaļā, 1. civilnodaļā, no 1925. g. 2. kriminālnodaļā, no 1928. g. 2. civilnodaļā. 1939. g. 25. maijā iecelts par Daugavpils apgabaltiesas locekli (pēc paša lūguma).

Vācu okupācijas laikā Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas loceklis 1. kriminālnodaļā.

2. pasaules kara beigās devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Dzīvojis Neištatē (arī Neištate Holšteinā), ŠlēsvigāHolšteinā.

Kopā ar sievu sniedzis juridiskās konsultācijas.

Vēlāk izceļojis uz ASV.

Miris 1958. g. 9. jūl. Kolumbusā, Ohaio pavalstī, ASV.

Precējies 1932. g. ar LU Tiesību nodaļas studenti Aleksandru Dreimani (1911. g. 19. aug.–2007. g. 27. janv. ASV kā Aleksandra Mednis), meita Astrīde (dz. 1932. g. 1. dec.).

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 811., 812. l.; LVD; EVP; Divu filistru piemiņai. Vita Nostra. 1958. Nr. 8/9; Laiks. 1958. g. 19. jūl.; AL.

No R. Plauka 1923. g. 15. janv. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “1914. gadā dienēju [Krievijas] Ziemeļvakaru dzelzceļu juriskonsultiskā nodaļā. Pēc tam pārgāju tādā pašā dienestā Pēterpilī [Petrogradā – red.] Starptautiskā komercbankā un no 30. septembra 1916. gada biju par palīgu pie zvērināta advokāta J. Purgala. Šinī laikā es uzcītīgi strādāju un gatavojos zvērinātu advokātu konferencēs Pēterpilī un nodevos praksei. Kad Starptautiskā komercbanka tika no lieliniekiem likvidēta, 1919. gadā pārgāju dzelzceļa dienestā un strādāju kā varēdams juridiskā nodaļā Pēterpilī un Stavropolē, jo biju palaidis garām izdevīgu momentu izbraukšanai uz dzimteni un pēc tam tiku aizturēts. Lai gan ar dokumentiem varēja pierādīt, ka man 175 tiesība skaitīties par Latvijas pavalstnieku, tak nevarēju pierādīt, ka būtu bēglis. Tādēļ bij jāgaida, kamēr radās iespēja izbraukt arī nebēgļiem. Tad izgājušā vasarā nokļuvu dzimtenē.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 812. l., 8. lp.)