Elmārs Zērvalds

Dzimis 1884. g. 20. jūl. Saldū akcīzes inspektora ģimenē.

Tēvs Alfrēds, māte Ravolina, dz. Grota. Vācietis, luterticīgs.

Beidzis privātskolu Rīgā, 1905. g. Aleksandra ģimnāziju Rīgā, pēc kuras beigšanas 1905.–1913. g. studējis TU Juridiskajā fakultātē, 1913. g. rudenī ar II šķ. diplomu beidzis MU (nokārtojis gala pārbaudījumus).

No 1913. g. strādājis Rīgas pilsētas valdē, auskultants Tirdzniecības komisijā, 1917.–1919. g. janv. Rīgas pilsētas skolu kolēģijas sekretārs.

Lielinieku varas laikā no 1919. g. janv. strādājis Rīgas pašvaldībā.

1919. g. 8. maijā mobilizēts Padomju Latvijas armijā; iedalīts 7. robežsargu pulkā Daugavpilī. 1919. g. 21. jūl. slimības dēļ atvaļināts un aug. pārgājis frontes līniju, atgriezies Rīgā.

Strādājis Rīgas pilsētas pašvaldībā, pilsētas naudas numerācijas kontrolieris Naudas izdošanas komisijā.

1919. g. 4. nov. iecelts par Rīgas apgabaltiesas jaunāko tiesamatu kandidātu, 1920. g. janv. par izmeklēšanas tieneša v. i., strādājis prokurora, izmeklēšanas tiesnešu pakļautībā Rīgā, Valkā.

No 1924. g. 11. marta Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 3. kriminālnodaļā, no 1934. g. okt. 1. kriminālnodaļā. Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Pēc tam izceļojis uz Vāciju.

Bijis Vērmahtam piederīgo atbalsta nodaļas (Abteilung für Betreuung der Wehrmachtsangehörigen) tiesnesis Zaulgavā (tag. Bādzaulgava), Bādenē-Virtembergā.

Miris 1946. g. 10. jūl.

Precējies 1915. g. okt. ar Mariju Teonu Kālu, meitas Gizela, prec. Gangnusa (dz. 1917. g. 20. martā), Zigrīda (dz. 1918. g. 12. febr.).

1939. g. nov. uz Vāciju izceļojusi ģimene (māte, māsas, viena no meitām).

Studentu korporācijas “Curonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1167., 1168. l.; Album Curonorum II. 1932–1978. Herausgegeben vom Philisterverband der Curonia. 1979.

No E. Zērvalda 1919. g. 3. okt. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam F. Gailītim: “Ar šo lūdzu Jūs paziņot man, vai nebūtu iespējams ieskaitīt mani par tieslietu kandidātu Jums uzticētā Rīgas Apgabala tiesā, tā kā uz priekšu domāju ziedot savus spēkus tieslietu amatam [..] Vācu un krievu valodas pārvaldu mutiski un rakstiski. Latviešu valodu pārvaldu mutiski, rakstiski tikai pa daļai, bet domāju, ka man būtu iespējams iztrūkstošo papildināt visdrīzākā laikā.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1167. l., 14. lp.)

No E. Zērvalda 1940. g. 18. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Pēc grūtas un ilgstošas slimības mans tēvs nomira 1892. g. septembrī. Lai gan māte saņēma pensiju un viņai piederēja nams Saldū, viņa pēc tēva nāves nonāca grūtos apstākļos, jo bija jāaudzina un jāskolo 5 mazgadīgi bērni – četras meitas un viens dēls, bet pensija bija maza un nams Saldus nomalē nedeva ienākumus. Sakarā ar to māte bija spiesta turēt pansionārus. Meitas palika pie mātes, bet mani paņēma audzināšanai manas mātes brālis Rīgā. Šeit es dzīvoju līdz 1905. gadam, kad pavasarī nobeidzu Rīgas Aleksandra ģimnāziju. 1905. gada rudenī iestājos Tērbatas universitātes Juridiskajā fakultātē. Tanī gadā mācīties universitātē gandrīz kā nesanāca, kādēļ oktobrī atgriezos Saldū, kur paliku līdz 1906. gada februārim, kad pieņēmu mājskolotāja vietu Kurzemē, 1906./07. mācību gadu pavadīju Tērbatā, bet 1907. g. rudenī atkal pieņēmu mājskolotāja vietu Igaunijā uz vienu gadu līdzekļu vākšanai tālākām studijām.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1168. l., 4. lp.)