Kārlis Vītols

Dzimis 1877. g. 28. sept. Sīpeles pag.

Tēvs Kārlis. Latvietis, luterticīgs.

1897. g. jūn. beidzis Valkas skolotāju semināru Rīgā, bijis skolotājs Džūkstē, Sniķerē.

1905. g. nokārtojis mājskolotāja eksāmenu Daugavpils reālskolas komisijā. No 1906. g. janv. skolotājs Jēkabpilī.

 No 1910. g. Ilūkstes apr. zemnieku virstiesas priekšsēdētājs. Sasniedzis kolēģijas sekretāra civildienesta rangu.

1. pasaules kara laikā 1915. g. devies bēgļu gaitās uz Iekškrieviju (virstiesas priekšsēdētāja amatā līdz 1917. g.), 1917. g. jūl. zemstes ievēlēts par miertiesnesi Tulas gub. (amatā līdz 1918. g. jūl.).

1919. g. 7. nov. iecelts par Jaunjelgavas apr. miertiesnesi Jaunjelgavā, 1920. g. 7. apr. par Dobeles–Auces iecirkņa miertiesnesi.

1920. g. 24. aug. piekomandēts apgabaltiesai tiesnešu sastāva papildināšanai ar apgabaltiesas locekļa tiesībām, pienākumiem un algu, strādājis apelācijas nodaļā.

No 1921. g. 3. nov. Jelgavas apgabaltiesas loceklis; strādājis civilnodaļā.

1934. g. 27. sept. iecelts par Jelgavas– Bauskas zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku.

Sākot ar 1937. g., neraugoties uz maksimālā vecuma sasniegšanu, vairākkārt atstāts darbā uz papildu laika periodu.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Turpmākais liktenis nav zināms.

Miris: pēc 1940.gada.

Apbalvojumi: Latvijas TZo IV šķ.

Precējies ar Ellu Lauki (dz. 1879. g. 11. jūn.), meita Nelli (dz. 1904. g. 19. jūn.), dēls Vilis (dz. 1908. g. 21. sept.) un meita Lidija (dz. 1911. g. 16. jūn.).

A. LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 195., 196. l.

No Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētāja O. Osten-Sakena 1919. g. 30. dec. K. Vītolam izsniegtās apliecības: “Šīs apliecības uzrādītājs Kārlis Kārļa d. Vītols [..] ar ministru kabineta lēmumu no 7. nov. š. g. iecelts par Jaunjelgavas apriņķa miertiesnesi un ar Jelgavas Apgabala Tiesas Kopsapulces lēmumu no š. g. 1. decembra viņam, Vītolam, uzdots organizēt Jaunjelgavas apriņķa miertiesu pagaidām Jēkabmiestā [no 1924. g. 15. janv. Jēkabpils] un pagaidām izpildīt arī Ilūkstes apriņķa miertiesneša pienākumus, tāpēc visas civil un kara iestādes tiek lūgtas pabalstīt Vītola k-gu viņa pienākumu izpildīšanā.” (LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 196. l., 6. lp.)

No Jelgavas apgabaltiesas priekšsēdētāja O. Osten-Sakena 1920. g. 18. febr. K. Vītolam izsniegtās apliecības: “Šīs apliecības uzrādītājam, Jaunjelgavas apriņķa Mieratiesnesim Kārlim Vītolam ir tiesība 1920. gadā lietot šķūtis, braucot dienesta darīšanās.” (LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 196. l., 10. lp.)