de

Kārlis Ferdinands Vilhelms Strīķis

Kārlis Ferdinands Vilhelms Strīķis
Geburt:
28.02.1891
Tot:
08.04.1971
Patronym:
Jānis
Mädchenname:
Strīķis
Kategorien:
, Bibliothekar, Feldfebelleutnant, Geboren in Lettland, Juristen, Mitarbeiter, Richter, Soldat, Studenten
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Geben Sie den Friedhof

Dzimis 1891. g. 28. febr. Medzes pag. Lenkās lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Ķērsta. Latvietis, luterticīgs.

Vienu ziemu mācījies pagastskolā, no 1903. g. Liepājas reālskolā (beidzis 1909. g.; mācību laikā piedalījies nelegālu politiska rakstura skolēnu pulciņu darbībā), 1909. g. iestājies Maskavas Komercinstitūta Ekonomiskajā nodaļā.

Pēc pārbaudījuma latīņu valodas zināšanās 1910. g. iestājies MU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1916. g.; nav nokārtoti valsts eksāmeni).

1. pasaules kara laikā no 1915. g. jūn. jaunākais statistiķis Krievijas Zemstu savienības galvenajā komitejā Maskavā un Čuprova biedrībā (dzīves dārdzības rādītāju apkopošana).

No 1915. g. dec. administratīvais darbvedis Zemstu un pilsētu savienības inženieru un celtnieku družīnā Kaukāza frontē (Karsā, Erzerumā). 1916. g. beigās saslimis ar malāriju, evakuēts uz Maskavu.

Pēc izārstēšanās 1917. g. febr. mobilizēts Krievijas armijā, 1917. g. jūn. beidzis Aleksandra kara skolas saīsināto kara laika kursu Maskavā, praporščiks 126. kājnieku rezerves pulkā Jekaterinburgā.

Pēc atvaļināšanas devies uz Veļikijustjugu pie bēgļu gaitās esošajiem vecākiem.

No 1918. g. pavasara strādājis par sekretāra palīgu Veļikijustjugas gub. (bij. Vologdas gub. ziemeļu daļa) Pārtikas komisijā.

1918. g. nov. kopā ar vecākiem atgriezies Liepājā.

1918. g. 16. dec. iecelts par izmeklēšanas tiesneša v. i. Liepājas apgabaltiesā (1920. g. 14. apr. par prokurora biedru), 1920. g. 7. okt. par svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnesi Rīgas apgabaltiesā, vairākkārt pildījis sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas tiesneša pienākumus.

1922.–23. g. nokārtojis mutiskos diploma pārbaudījumus LU Juridiskajā fakultātē (nav iesniegts diplomdarbs).

No 1923. g. 17. maija Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 3. kriminālnodaļā, no 1928. g. janv. 2. civilnodaļā. 1938. g. febr. uzdots uzņemties prezidējošā tiesneša pienākumus 2. civilnodaļā.

1939. g. okt. beidzis LU Tiesību nodaļu.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Strādājis Rīgas pilsētas bibliotēkā.

Vācu okupācijas laikā no 1941. g. dec. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas loceklis, 2. civilnodaļas tiesnesis.

1944. g. rudenī devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Dzīvojis Veisenzē bēgļu nometnē Karintijā, Austrijā, pēc tam Augsburgas bēgļu nometnē Bavārijā, Vācijā.

Bijis Starptautiskās bēgļu organizācijas (International Refugee Organization; IRO) juridiskais padomnieks.

Izceļojis uz ASV, strādājis apdrošināšanas kompānijā “American Insurance Company” (kopš 1951. g. “American Insurance Group”), Ņuarkā, Ņūdžersijas pavalstī.

No 1958. g. pensijā, dzīvojis Haketstaunā, Ņūdžersijas pavalstī.

Miris 1971. g. 8. apr.

Precējies 1927. g. 18. apr. ar skolotāju Elizabeti Lūsi (dz. 1903. g. 9. apr. Aizkaukāzā), dēls Oļģerts Aleksandrs (dz. 1928. g. 21. martā; jurists, pēc 2. pasaules kara dzīvojis Vācijā); 1930. g. 26. martā šķīries.

Precējies otrreiz.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 999., 1000. l.; 7427. f., 1. apr., 3355. l.; LUAJ.

No K. Strīķa 1920. g. 4. sept. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Dažādu personīgu apstākļu dēļ man ir nepieciešami pārcelties uz pastāvīgu dzīvi uz Rīgu un reizē ar to ļoti no svara uzlabot savu materiālo stāvokli. Tamdēļ pagodinos lūgt Rīgas apgabaltiesu stādīt priekšā manu kandidatūru uz vakanto sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas tiesneša vietu. Ja pēdējā būtu lūguma caurskatīšanas laikā  aizņemta, esmu ar mieru pieņemt svarīgu lietu izmeklēšanas tiesneša vietu.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 999. l., 9. lp.)

No Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja A. Būmaņa 1925. g. 25. martā K. Strīķim izsniegtās apliecības: “Šīs apliecības uzrādītājs Kārlis Strīķis ir Rīgas apgabaltiesas loceklis un saņem algu Ls. 300.- mēnesī.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 999. l., 30. lp.)

No K. Strīķa 1940. g. 18. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “[Liepājas reālskolā,] pateicoties vecākā brāļa un māsas iespaidam (tie abi bija 1905. gada revolūcijas aktīvi dalībnieki, brālis – Federatīvās komitejas loceklis), ņēmu dalību nelegālo skolēnu pulciņu darbībā un izpildīju arī dažādus soc.- demokrātu partijas Liepājas organizācijas uzdevumus, cik tālu tas man kā skolēnam bij pa spēkam – glabāju un izplatīju nelegālo literatūru, vācu līdzekļus u.t.t. [..] Maskavā piedalījos latviešu studentu nelegālā marksistu pulciņā “Klints”, kura sapulcē arī tiku apcietināts kopā ar 27 citiem pulciņa biedriem un politiskā policijā (ohrannoje otdelenije) nopratināts, bet jau nākošā dienā atsvabināts reizē ar lielāko daļu apcietināto.” (LNA LVVA 1536. f., 2. apr., 1000. l., 8. lp.)

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1
        Jānis StrīķisVater
        2
        Ķērsta StrīķisMutter
        3
        Oļģerts Aleksandrs StrīķisSohn21.03.1928
        4
        Elizabete StrīķisEhefrau09.04.1903

        Keine Termine gesetzt

        Schlagwörter