Jānis Kristaps Sumbergs

Dzimis 1868. g. 14. dec. Lažas pag. Klabjos lauksaimnieka (rentnieka) ģimenē.

Tēvs Indriķis, māte Līze, dz. Freima.

Brālis Andžs Sumbergs (sk.). Latvietis, luterticīgs.

Beidzis Aizputes apr. skolu, Liepājas Nikolaja ģimnāziju (1889. g.), MU Juridisko fakultāti (1893. g.; tieslietu kandidāts).

1893. g. okt. kā savvaļnieks iestājies Krievijas armijā. 1894. g. okt. atvaļināts pēc rezerves praporščika pārbaudījuma izturēšanas un paaugstināts šajā dienesta pakāpē.

No 1895. g. febr. zvērināta advokāta palīgs Tukumā (no 1902. g. zvērināts advokāts turpat).

Krievijas–Japānas kara laikā no 1904. g. nov. Krievijas armijas karadienestā, dienējis Lidā, 1905. g. dec. atvaļināts.

No 1906. g. zvērināts advokāts Jelgavā, no 1909. g. okt. Liepājā. 1906–09. g. aizstāvējis 1905. g. revolucionārus Tukuma, Jelgavas un Rīgas kara tiesā.

Sākoties 1. pasaules karam, 1914. g. aug. iesaukts karadienestā Krievijas armijā, bijis Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu rotas komandieris.

1915. g. aug. saslimis un evakuēts uz Krasnoje Selo Petrogradas (tag. Sanktpēterburga) tuvumā. Piekomandēts Petrogradas kara apr. priekšnieka kancelejai, tieslietu pārzinis.

1917. g. okt. atvaļināts. 1918. g. maijā devies uz Tulas gub. Beļovu pie ģimenes.

1918. g. sept. devies atpakaļ uz Latviju.

No 1918. g. 9. dec. Liepājas apgabaltiesas tiesnesis (no 20. dec. apgabaltiesas priekšsēdētājs).

1923. g. 4. sept. iecelts par Tiesu palātas Civildepartamenta priekšsēdētāju (1926. g. 5. okt. atbrīvots no amata pēc paša lūguma, jo ievēlēts par senatoru Latvijas Senāta departamenta kopsēdē, taču tieslietu ministrs E. Bite nav apstiprinājis senatora amatā).

Darbojies Liepājas Latviešu biedrībā.

No 1926. g. 16. aug. Rīgas apgabaltiesas notārs Rīgā.

1925.–1937. g. Rīgas brīvmūrnieku ložas “Jāņuguns” 3. grāda brīvmūrnieks.

No 1933. g. Rotari kluba biedrs.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 31. dec. atbrīvots no notāra amata.

Vācu okupācijas laikā no 1942. g. 16. marta notārs Rīgā.

Miris pēc otrreizējās padomju okupācijas 1954. g. 16. apr. Rīgā.

Precējies 1896. g. 20. dec. ar namīpašnieka meitu Annu Elizabeti DūcmaniFreimani (dz. 1873. g. 12. febr. Liepājā), dēls Leonīds (dz. 1909. g. 2. nov. Jelgavā; jurists), meitas Austra Benita (1900. g. 26. jūn.–1987. g. 8. okt. Ņūdžersijas pavalstī, ASV; prec. ar notāru K. Vitenbergu), Mirdza Katrīne (notāra palīdze sava tēva kantorī; dz. 1902. g. 19. nov. Tukumā).

Apbalvojumi: Latvijas TZo IV šķ.

Studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” filistrs.

A. LNA LVVA, 2846. f., 1. apr., 5. l., 82. lp.; 1536. f., 2. apr., 1185. l.; 1536. f., 73. apr., 460., 461. l.; 2996. f., 17. apr., 57540. l.; EVP; Fraternitas Lettica gadu gaitā. Album Fratrum. [B. v.], 1982., 65. lpp.; Fraternitas Lettica gadu gaitā. Vēsturisks atskats. Albums. Rīga, 2007., 85. lpp.; LN.

No K. Sumberga 1919. g. 19. marta raksta Latvijas Pagaidu valdībai: “Vairāk kā mēnesi atpakaļ es iesniedzu pagaidu valdībai caur tieslietu komisāru [K. Kvelbergu] Liepājas apgabalā atrodošos tiesu iestāžu pagaidu budžeta un pagaidu štata projektu, kurš, lai gan tika no manīm sastādīts pēc komisāra kunga aizrādījumiem, tomēr līdz šim nav apstiprināts. Pa tam dzīve ir gājusi savu gaitu, dārdzība Liepājā pieņemas arvien lielākos apmēros, tamdēļ es atzīstu, ka mans priekšāstādītais budžets ir tagad pilnīgi nepareizs, es no viņa atsakos un lūdzu to arī turpmāk atstāt bez caurlūkošanas līdz jauna projekta sastādīšanai, kuru kādreiz izgatavos Tieslietu ministrija priekš visām tiesām.” (LNA LVVA, 1533. f., 1. apr., 3. l., 50. lp.)

No K. Sumberga 1942. g. 20. apr. rakstītās autobiogrāfijas: “Neraugoties uz tam, ka tēvs man agri mira, liktens tomēr bija labvēlīgs un man izdevās nobeigt Aizputē apriņķa skolu un pēc tam Liepājā klasisko ģimnāziju [..]. 1906. g. aizbraucu uz Jelgavu un nometos tur kā zvērināts advokāts, kur vedu ne vien civillietas, bet aizstāvēju arī krimināllietas apgabaltiesās un kara tiesā.” (LNA LVVA, 1536. f., 73. apr., 460. l., b. p.)