Jānis Frīdrihs Alberts Šneiders

Dzimis 1890. g. 16. sept. Liepājā namdara (būvamatnieka) ģimenē.

Tēvs Frīdrihs Johans, māte Lavīze, dz. Jansone. Vācietis (citos dokumentos latvietis), luterticīgs.

1909. g. beidzis Liepājas reālskolu.

1909.–10. g. kā brīvprātīgais iestājies obligātajā karadienestā Krievijas armijā, dienējis 178. kājnieku pulkā (Liepājā un Penzā), atvaļināts pēc rezerves virsnieka zināšanu pārbaudījuma nokārtošanas.

Paaugstināts par kājnieku praporščiku rezervē.

1910.–11. g. mājskolotājs Liepājā. No 1911. g. brīvklausītājs MU Juridiskajā fakultātē, 1912. g. pēc latīņu valodas pārbaudījuma nokārtošanas ieskaitīts fakultātē kā students.

1914. g. aug. iesaukts karadienestā Krievijas armijā.

1. pasaules kara laikā bijis vada komandieris (praporščiks), rudenī Polijā kritis Austroungārijas armijas gūstā.

1918. g. maijā atgriezies Liepājā. Bijis kantora ierēdnis.

No 1919. g. 3. apr. Liepājas apgabaltiesas tiesamatu kandidāts (piekomandēts Liepājas apr. izmeklēšanas tiesnesim), 1919. g. jūn.–1922. g. 21. sept. Ventspils apr. izmeklēšanas tiesnesis (atbrīvots no amata pēc paša lūguma).

1922. g. uzsācis tieslietu studijas LU (beidzis 1926. g.).

1923. g. 23. janv.–1928. g. 20. okt. Liepājas apgabaltiesas loceklis (atbrīvots no amata pēc paša lūguma); strādājis civilnodaļā, no 1923. g. dec. apelācijas nodaļā.

No 1925. g. pasniedzis tiesību zinības Liepājas valsts tehnikumā.

No 1929. g. 24. apr. zvērināts advokāts Liepājā (1936. g. 31. janv. atskaitīts no zvērinātu advokātu skaita).

No 1936. g. 1. febr. Rīgas apgabaltiesas Valkas apr. 3. iecirkņa miertiesnesis, 1936. g. jūl. iecelts arī par Alūksnes cietuma Administratīvās komisijas priekšsēdētāju.

No 1939. g. 28. nov. Daugavpils apgabaltiesas loceklis.

Darbojies Liepājas Juristu biedrībā, Liepājas Augstākās izglītības veicināšanas biedrībā, Liepājas Apgabaltiesas darbinieku krājaizdevu savienībā, Liepājas Latviešu biedrībā, Kurzemes Patronāta biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrībā, Vidzemes Patronāta biedrībā, Daugavpils Latviešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas loceklis, 2. civilnodaļas tiesnesis.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Vēlāk izceļojis uz ASV. Kalamazū latviešu ev. lut. draudzes padomes goda loceklis.

Miris 1984. g. 24. nov. Kalamazū, Mičiganas pavalstī, ASV.

Apbedīts Kalamazū Riversaidas kapos.

Precējies 1920. g. 25. aug. Ventspilī ar skolotāju Margaritu Jurkovsku (1896. g. 7. sept. Liepājā–1984. g. 13. febr.), dēls Lotārs Andris (dz. 1926. g. 19. dec. Liepājā).

A. LNA LVVA, 1534. f., 10. apr., 15. l., b. p.; 1595. f., 10. apr., 329., 330. l.; 20. apr., 62., 82.-86. l.; 1612. f., 12. apr., 95. l.; 7354. f., 1. apr., 782. l.;; 7427. f., 1. apr., 6721. l.; EVP; LUAJ; LA 1919–1945.

No Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētāja K. Sumberga 1919. g. 31. marta raksta Tieslietu ministrijas pārvaldniekam: “Laipni lūdzu ieskaitīt par kandidātu uz amatu tieslietu resorā Jāni Šneideru un komandēt viņu manā rīcībā. Šneiders studējis Maskavas Universitātē 1911.–1914. g., kad ticis iesaukts karā; aiz tā iemesla valsts eksāmeni neesot nolikti. Tā kā [Latvijas Pagaidu valdības] Tieslietu Komisārs [K. Kvelbergs] reiz sarunā izsacījās, ka pagaidām, lai dotu viņiem iespēju sagatavoties praktiskam darbam, kandidāti uz amatiem būtu pieņemami bez viņu skaita aprobežošanas priekš atsevišķas tiesas, pie šīs pašas reizes lūdzu paziņot par Jūsu uzskatiem šinī jautājumā, noteicot arī, kāda mēnešalga kandidātiem būtu maksājama.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 329. l., 10. lp.)

No Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētāja K. Sumberga 1923. g. 2. janv. raksta Tiesu palātas priekšsēdētājam A. Kviesim: “Tiesa savā 22. decembra nodaļu kopsēdē kā kandidātu tiesas locekļa amatā uzstādīja agrāko izmeklēšanas Tiesnesi Jāni Šneideru un nolēma stādīt to priekšā dēļ iecelšanas. Šneiders pēc tautības ir vācietis, kurš pārvalda ļoti labi arī latviešu valodu.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 329. l., 111. lp.)