Bruno Ludvigs Konstantīns Štēgers

Dzimis 1881. g. 24. jūn. Sāmsalā, Ārensburgā (tag. Kuresāre Igaunijā), ierēdņa, kolēģijas padomnieka ģimenē. Vācietis, luterticīgs.

Tēvs Arturs, māte Olga, dz. Vintere. 

Ģimene pārcēlusies uz Jelgavu.

Beidzis Jelgavas ģimnāziju, 1901.–02. g. studējis tieslietas Harkovas Universitātē, 1902.–04. g. TU, 1907. g. beidzis MU Juridisko fakultāti.

Starplaikā 1905. g. neilgu laiku studējis Karaļauču (Kēnigsberga Vācijā (Prūsijā), tag. Kaļiņingrada Krievijā) Universitātē Vācijā.

No 1908. g. dec. tiesamatu kandidāts Jelgavas apgabaltiesā.

No 1910. g. apr. miertiesnesis Omskas apgabaltiesā, 1912. g. dec.–1914. g. sept. Tomskas apgabaltiesā.

1. pasaules kara sākumā mobilizēts Krievijas armijā, virsnieks artilērijas daļās, baterijas komandiera palīgs.

Sasniedzis štābkapteiņa dienesta pakāpi. 1918. g. 3. febr. atvaļināts no armijas.

1919. g. 28. jūn. ar Latvijas Pagaidu valdības tieslietu ministra E. Magnusa rīkojumu iecelts par izmeklēšanas tiesnesi Rīgas apgabaltiesā, strādājis dažādos Rīgas pilsētas iecirkņos.

No 1929. g. 6. jūn. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 2. kriminālnodaļā.

1939. g. 19. okt. atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

Izceļojis uz Vāciju. 1940.–45. g. dzīvojis Pozenē (tag. Poznaņa Polijā), bijis tieslietu resora darbinieks (no 1942. g. tiesnesis).

No 1944. g. pensijā.

No 1945. g. dzīvojis Fisenē, Bavārijā (1946. g. septiņus mēnešus bijis Sabiedroto internēts).

Miris 1965. g. 19. jūl. Minhenē, Bavārijas federālajā zemē, VFR.

Precējies 1919. g. 4. sept. ar Valliju Henrieti Elfrīdi Freimani (1884. g. 6. sept. Rīgā–1965. g. 6. janv. Bādtelcā, Bavārijas federālajā zemē, VFR), dēli Gero Heinrihs Arturs (dz. 1921. g. 10. jūl.), Sigurds Valters Augusts (dz. 1923. g. 11. jūl.).

Studentu korporācijas “Curonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1027. l.; Album Curonorum II. 1932–1978. Herausgegeben vom Philisterverband der Curonia. 1979.

No B. Štēgera 1919. g. 15. aug. lūguma Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam F. Gailītim: “Tā kā esmu nodomājis laulībā iedoties ar Henrieti Freiman jkdzi, miruša aptieķnieka Heinriha Freimaņa un viņa laulātās draudzenes Ludmilas Freiman, dzim. Spliet, meitu, kura šobrīd dzīvo Drēzdenē, Saksijā, tad lūdzu Jūs, Prezidenta kungs, priekš manis pie tieslietu ministra kga izlūgties atvaļinājuma atļauju 1.–29. sept. š. g. dēļ minētām laulībām, un arī dēļ kādas grūtas māgas un zarnu kaites dziedināšanas, kuru esmu iemantojis pie boļševiku valdības laika. Pēc Vācijas likumiem katrai personai, kura nodomājusi laulībā iedoties, personīgi jāstādās priekšā vietējām civillaulības iestādes ierēdnim dēļ uzsaukšanas un skaitot no šā laika tikai pēc 3 nedēļām var notikt civillaulāšanas akts. Aiz tā esmu piespiests izlūgties 28 dienas ilgu atvaļinājumu.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1027. l., 19. lp.)

No B. Štēgera 1921. g. marta iesnieguma Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “1920. g. oktobra mēneša sākumā saaukstējos savā nekurinātā kamerā, pēc kam sasirgu ar influenci [gripu – red.], kurai 12. oktobrī pievienojās vārīgs vidusauss iekaisums; pēdējo izdevās apturēt, tikai ar izdarītu 3. decembrī vārīgu operāciju. Ārstēšana un operācija izmaksāja ap 4000 rbļ., neieskaitot ārsta honorāru. Tā kā man pašam nav nekāda kapitāla, ārstēšanai vajadzīgo naudu biju spiests aizņemties, jo no 3000 rbļ. lielas mēneša algas man nebija iespējams atlicināt ārstēšanai vajadzīgo naudas summu. Griežos tādēļ, Priekšsēdētāja kungs, pie Jums ar lūgumu, lai ar jūsu gādību tiktu kaut cik pabalstīts no valdības puses, pretējā gadījumā nokļūtu ļoti spaidīgos naudas apstākļos.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1027. l., 28. lp.)