Eduards Sināts

Desmit dzeju grāmatu autors kapteinis Eduards Sināts 28.martā Kalifornijā atskatīsies uz 80 mūža gadiem.
Savas dienas viņš vada znota V. Turjāņa un meitas ģimenē Berkelejā, arvien vēl turpina dzīvot līdzi latviešu gara dzīves notikumiem un ar jaunākajiem literāriem darbiem. Pagājušajā vasarā piedalījās arī rakstnieku rītā Dziesmu svētkos, Sanfrancisko un Draudzīgā aicinājuma sarīkojumā Berkelejā.
Eduards Sināts ir vidzemnieks, dzimis Zvārtavas pagastā un 1907.gadā sācis medicīnas studijas Tērbatas universitātē. 1916.gadā vinš aiziet latviešu strēlniekos. Latvijas atbrīvošanas karā izstaigā kaujas laukus Daugavas krastos Rīgu aizstāvot un vēlāk atbrīvojot Latgali. Pēc atbrīvošanas kara viņš ir virsnieks 7. Siguldas kājnieku pulkā Alūksnē, vēlāk 11.Dobeles pulkā Daugavpilī un pēc tam Zemgales divīzijas štābā. Viņš pensionējas 1938.gadā kapteiņa pakāpē.
Jau no agrām jaunības dienām Ed.Sināts iemīļo dzeju un arī pats sāk rakstīt. "Līdums" 1917. gadā iespiež viņa pirmo dzejoli, daudz to publicēti "Latvijas Kareivī" un "Kadetā". Viņam iznākušas 10 dzeju grāmatas: Sapņu atskaņas /1919/, Atdzimšanas garam /1935/, Šķēps un saules vairogs /1936/, Sargpostenī /1939/, Zeme zied /1940/, Dzintarsaule /1946/, Pirmais avangards /1949/, Saules un ēnu dārzos /1957/, Dzimtenes atblāzma /1963/ un Latvijas mežs runā /1965/. Viņa dzejas motīvs - dzimtene, karavīrs, pienākums pret tēvu zemi, dabas skaistums, mūžības jausmas un reliģiski pārdzīvojumi. (Laiks, 20.03.1968)