Visvaldis Bokalders

Dzimis Rīgā.   Latviešu izcelsmes zviedru arhitekts un gleznotājs.

 Latvijas Universitātē beidza Tautsaimniecības fakultāti un pēc 2.pasaules kara  Stokholmas Tehniskajā universitātē arhitektūras studijas.. 

Pēc 2.pasaules kara ar sievu arhitekti un bērniem dzīvoja Zviedrijā.

Bija cieši saistīts ar gleznotāja Jāzepa Grosvalda piemiņas saglabāšanu pēc Margarētas Ternbergas dz. Grosvalde novēlējuma.

---

" Brīvā Latvija"  2000.gada 18.martā raksta: " Stokholmā 28. februāri 85. mūža gadā no šīs zemes gaitām šķīries tautsaimnieks, arhitekts, mūzikas un mākslas draugs un piekopējs Visvaldis Bokalders. Dzimis Piebalgā, tēvs profesors tautsaimniecībā, māte vēstures skolotāja. Pēc Franču liceja abitūrija Rīgā studējis Sorbonnas un Grenobles universitātē un tad sācis studijas Latvijas Universitātē, kur ieguvis tautsaimniecības maģistra grādu. Studiju gados pievienojies korporācijai Lettonia, kurai palicis uzticīgs līdz mūža galam. Aktīvi darbojies vietējā Zviedrijas letoņu kopā. Jau Latvijas gados viņš pēc apprecēšanās ar arhitektūras studenti Gerdu Megi (Mäggi) sācis arī arhitektūras studijas, kuras turpinājis Karaliskā tehniskā augstskolā Stokholmā. Strādājis par arhiteku vairākos uzņēmumos un projektējis veselu rindu skolu, sporta celtņu un dzīvojamo māju. Arī atsevišķu baznīcu celtnes ir viņa zīmētas un projektētas. Daudz brīvā laika viņš ziedojis mākslai, gan to piekopjot pats, gan rakstot par to dažādos mūsu kultūras preses izdevumos. Grāmatā iznākusi viņa sarakstītā Jāzepa Grosvalda mākslai veltītā apcere, kurā izsekots latviešu mākslas klasiķa gaitām Persijā ar tajā laikā radītajiem darbiem. Publicējis rakstus arī par gleznotājiem Gustavu Kluci, Lari Struņķi un Maiju Eiziņu. Rosmīgi piedalījies latviešu mākslas veicinātāju darbā Zviedrijā, daloties domās un idejās ar saviem draugiem, kam māksla un mūzika bija tikpat tuva kā viņam. Kā gleznotājs viņš centās savos darbos pēc skaidrības un tīrības. Savus darbus par naudu netirgoja, bet labprāt tos draugiem dāvināja, ja juta, ka viņiem tas sagādās īstu prieku un pārdzīvojumu. No mums ar viņu šķīries patiess cilvēks un kultūras draugs."