Vladimirs Kuļiks

Vladimirs Kuļiks dzimis 1952.gada 24.janvārī Petrozavodskas pilsētā Karēlijas Autonomajā Republikā. 1954.gadā kopā ar ģimeni pārbrauca dzīvot uz Rīgu.

1970.gadā Rīgā pabeidza 33.vidusskolu un sāka darba gaitas Rīgas eksperimentāli mehāniskajā rūpnīcā, strādājot par atslēdznieku.

1970.gadā tika iesaukts dienestā armijā, bet 1972.gadā iestājās Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē, kuru pabeidza 1976.gadā, un tika nosūtīts strādāt uz Ventspils Baltijas jūras hidroceltniecības pārvaldi inženiera amatā, kur piedalījās Ventspils pieostas rūpnīcas celtniecībā. No 1978.gada novembra līdz 1988.gada decembrim strādāja dažādos sabiedriskajos amatos, 1988.gada decembrī tika ievēlēts par Inovāciju komercbankas valdes priekšsēdētāju, bet no 1989.gada augusta par Rīgas Komercbanka prezidentu.

Rīgas Komercbanka bija vecākā komercbanka Latvijā. Sākdama savu darbu Vladimira Kuļika vadībā 6 cilvēku sastāvā ar 36,6 tūkstošu latu lielu statūtu kapitālu, banka savas darbības sākuma gados kļuva par otru lielāko privāto komercbanku Latvijā, kur gandrīz 700 cilvēku augstas kvalifikācijas personāls centrālajā birojā, 12 filiālēs un 62 norēķinu grupās nozīmīgākajos valsts ekonomiskajos centros apkalpoja vairāk nekā 33 tūkstošus klientu Latvijā un ārzemēs, kuru līdzekļu apgrozījums 1995.gadā bija lielāks par 11 miljardiem latu.

1990.gada novembrī Rīgas Komercbanka pirmā Latvijā saņēma Latvijas Bankas licenci ar numuru 1 operāciju veikšanai ar ārzemju valūtu. Bankas kontakti ar Skandināvijas bankām būtiski ietekmēja toreizējās valdības uzticību Rīgas Komercbankai, gādājot par valsts valūtas rezervju drošību sarežģītajā 1991.gada janvārī, kad notika traģiski notikumi, saistīti ar Latvijas valsts neatkarības atgūšanu.

Ar savu pārdomāto attīstības stratēģiju Rīgas Komercbanka guva pelnītu starptautisku atzinību, ko apliecināja iegūtās balvas par sasniegumiem finansu un kredītu tirgū Latvijā, kā arī aktīva līdzdalība vairākās prestižās pasaules finansu institūcijās (VISA International, BAFT Bankers Association for Foreign Trade (ASV), EMTA (Emerging Markets Traders Association)), kā arī plašie starptautiskie sakari, līdz ar to Rīgas Komercbanka deva ievērojamu ieguldījumu Latvijas pozitīvā tēla veidošanā pasaulē.

Bankas stratēģijas neatņemama sastāvdaļa bija aktīva līdzdalība valsts sabiedriskajā dzīvē, palīdzot sociāli neaizsargātajiem slāņiem, slimiem cilvēkiem, izglītībai, sportam un kultūrai. Lietišķa, konstruktīva sadarbība bija izveidojusies ar Latvijas Bērnu fondu, Mārtiņa fondu, Latvijas Sarkano krustu, Latvijas Kultūras fondu un Latvijas Olimpisko komiteju.

Banka 1999.gadā neizturēja Krievijas finanšu krīzi, un tā banka rezultātā kļuva maksātnespējīga. Banka, pateicoties prasmīgai rīcībai, piedzīvoja sanāciju un šobrīd sekmīgi darbojas kā Luminor Bank AS Latvijas filiāle. 2022. gadā Luminor Bank bija vadošā neatkarīgā banka Baltijā un trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs Baltijas valstīs.

Būdams bankas prezidents, bija Starptautiska sarīkojumu deju konkursa ģenerālspornsors un rīkotājs. Brīvajā laikā nodarbojās ar māksliniecisko fotogrāfiju un tenisu.

Vladimirs, strādājot Ventspilī, pēc tam, kad 1977.gadā Aivars Lembergs pabeidza studijas, uzaicināja Lembergu darbā uz Ventspils pieostas rūpnīcu par inženieri. Lembergs uzaicinājumu pieņēma un sāka strādāt uzrunātajā vietā tajā pašā gadā. Šis notikums uzskatāms par aizsākumu Aivara Lemberga saistībai ar Ventspils pilsētu. Ventspilī Rīgas Komercbankas filiāle tiek izveidota 1992.gadā. Ventspils filiāles izveidotājs un pirmais direktors no 1992.gada 7.janvāra līdz pat 2000.gadam bija Vladimira laika biedrs Aleksandrs Molotanovs. Filiāles sākotnējais statūtu fonds bija 2,5 miljoni rubļu, un filiāli izveidoja 12 akcionāri - Ventspils pilsētas un rajona uzņēmumi, tajā skaitā Ventspils pilsētas pašvaldība. Bankas filiāle veidojusies tā teikt "tukšā" vietā, tikai no pašu ventspilnieku naudas. Viens uzņēmums ar simboliskiem procentiem aizdevis sākumkapitālu - vienu miljonu Latvijas valsts rubļu, ar novēlējumu - filiālei pēc iespējas drīzāk nostāties uz "kājām". Tas arī esot izdarīts. Parādi atdoti, 1993.gadu bankas filiāle jau beigusi ar pieklājīgu peļņu.

Vladimiram Kuļikam Latvijas pilsonība piešķirta par īpašiem nopelniem Latvijas labā, pamatojoties uz Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996.gada 26.novembra lēmumu. Vladimiru Latvijas pilsonības saņemšanai izvirzīja deviņa Saeimas deputāti. Saeima par pilsonības piešķiršanu lēma 1997.gada 23.janvāra sēdē.

Latvijas Bankas tā laika prezidents Einārs Repše Vladimiru raksturoja šādi: "Savas darbības gados banka uzskatāmi pierāda, ka tā ir izveidojusies par solīdu, noturīgu finansu iestādi. Attīstīdamās kvantitatīvi un kvalitatīvi, tā kļuvusi par pilnvērtīgu un nozīmīgu Latvijas tautas saimniecības dalībnieci, kas strādā perspektīvai. Lieli nopelni šajos sasniegumos ir V.Kuļikam, kurš vada banku no tās dibināšanas pirmās dienas. Ar savu darbību sarežģītajos reformu apstākļos V.Kuļiks ir devis lielu ieguldījumu komercbanku sistēmas veidošanā, ir parādījis sevi kā uzticams Latvijas Republikas patriots, kā cilvēks, kurš ir cienīgs būt par Latvijas pilsoni. Tas dod mums pamatu ieteikt Saeimai piešķirt V.Kuļikam Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā."

Savā laikā Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētāja Ramona Umblija Vladimiru raksturoja šādi: "V.Kuļika personā esmu vienmēr sastapusi saprotošu bankas vadītāju, kuram patiesi rūp Latvijas kultūras pamatvērtības."

2001.gada 24.septembrī Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras prokurors pieņēmis lēmumu par pārbaudes lietas izbeigšanu saistībā ar Vladimira Kuļika sadarbību ar LPSR VDK, ņemot vērā, ka Vladimirs atzina savu sadarbību ar LPSR VDK. Vladimirs tika savervēts aģenta kategorijā 1973.gada 15.martā ar pseidonīmu "Smirnovs".

Viņš devās mūžībā 70 gadu vecumā 2022.gadā.