2004. gada Indijas okeāna zemestrīce un Cunami

2004. gada Indijas okeāna zemestrīce bija zemūdens zemestrīce, kura notika 2004. gada 26. decembrī, pulksten 07:58:53 pēc vietējā laika (00:58:53 pēc Griničas laika zonas).

Tās epicentrs bija Indijas okeānā, apmēram 70 kilometrus uz rietumiem no Sumatras. Zinātniekiem šī zemestrīce ir pazīstama kā Sumatras—Andamānu zemestrīce.

Zemestrīce izraisīja cunami, kuru bieži dēvē par Āzijas cunami un tas izraisīja vienu no moderno laiku vēsturē postošākajām katastrofām. Bojā gājušo skaits īsti nav zināms un tas variē sākot ar 187 000 un beidzot pat ar 283 000 (pat 500,000) upuriem.

*

Vairāk par zemestrīci var lasīt news.lv

*

Zemestrīces stiprums tika novērtēts ar 9,3 ballēm pēc Rihtera skalas. Tātad tā bija otrā spēcīgākā zemestrīce, kuru jebkad reģistrējis seismogrāfs. Spēcīgāka zemestrīce tika fiksēta vienīgi 1960. gadā Čīlē, kura nosaukta par Lielo Čīles zemestrīci.

2005. gada maijā tika publicēts pētījums, kas norādīja, ka pati zemestrīce ilgusi apmēram desmit minūtes (parasti zemestrīces ilgst dažas sekundes), kā rezultātā planētas ass nobīdījās par vairākiem centimetriem.

Tā arī izraisīja zemestrīču vētru uz visas planētas. Zemestrīces bija novērojamas pat Aļaskā.

Stiprākajam grūdienam pēc stundas sekoja vairāk nekā 150 pēcgrūdieni 1300 kilometru garā joslā paralēli plātņu lūzuma līnijai Birmas virzienā

Nākamajās dienās tika ziņots vēl par daudziem pēcgrūdieniem, kuru epicentri bija jūtami Andamanu un Nikobaru salu rajonā. Lielākais pēcgrūdiens bija 8,1 balles spēcīgs. Pārējie pēcgrūdieni bija līdz 6,6 balles spēcīgi un turpinājās līdz 10. janvārim (turpināsdiskusijas, vai arī vēlākās zemestrīces šajā reģionā nav uzskatāmas par pēcgrūdieniem)

2004. gadā tikai trīs dienas pirms lielās zemestrīces notika 8,1 balles spēcīga zemestrīce, kuras epicentrs atradās nomaļā reģionā rietumos no Jaunzēlandei piederošajām subantarktiskajām Oklendas salām. Tas ir diezgan neparasti, jo zemestrīces ar spēku 8,0 balles parasti notiek tikai vidēji vienreiz gadā. Daži seismologi uzskata, ka šī zemestrīce varētu būt lielās zemestrīces katalizators, jo šī zemestrīce atradās uz tās pašas Indoaustrālijas tektoniskās plātnes.

Zemestrīces atbrīvotā enerģija bija vienāda ar 4,3 eksadžouliem.

Šis enerģijas daudzums ir vienlīdzīgs ar 100 gigatonnām TNT vai arī ar enerģijas daudzumu, ko ASV patērē sešos mēnešos. Zemestrīces rezultātā Zemes virsma tika iesvārstīta 20—30 cm amplitūdā, tāpat kā Mēness izsauc paisumu un bēgumu.

Trieciena viļņus varēja just gandrīz uz visas planētas, piemēram, Oklahomā tika novērota 3 mm vertikālā kustība. Tiek uzskatīts, ka visa Zemes virsa pacēlās par vienu centimetru.

Lielās masas pārvietošanās un masīvās enerģijas atbrīvošanās rezultātā tika ietekmēta Zemes rotācija. Precīzu mērījumu dati vēl nav pieejami, bet teorētiskie modeļi liecina, ka dienas garums saīsinājās par 2,68 mikrosekundēm (2,68 µs) (apmēram viena miljardā daļa no dienas)

Cunami vilnis Taizemē

Pēkšņā vertikālās pamatnes izkustēšanās par dažiem metriem iekustināja milzīgu ūdens masu, kas arī izsauca cunami. Cunami, kurš izraisa postījumus tālu no savas rašanās vietas, dažreiz sauc par "telecunami", un to visdrīzāk parasti izsauc ūdens gultnes vertikālā kustība, nevis horizontālā kustība.

Cunami seklā ūdenī uzvedas citādi nekā dziļā ūdenī. Dziļā ūdenī cunami veido nelielu vilni, kurš parasti pārvietojas ar ātrumu no 500 līdz 1000 km/h; seklā ūdenī tuvu krastam, cunami palēnina ātrumu līdz pat 10 km/h un izveido lielos, iznīcinošos vilņus. Zinātnieki, kuri pētīja postījumus Ačehas salā, secināja, ka vilnis sasniedza no 24 līdz 30 metru augstumu.

Ar NOAA pavadoņu palīdzību tika noteikts cunami viļņa augstums atklātāokeānā — tā maksimums bija 60 cm. Tas bija pirmais šāda veida novērojums. Šos novērojumus diemžēl nevarēja izmantot operatīvai cilvēku brīdināšanai, jo pavadoņi nebija specializēti šim mērķim, un to iegūto datu analīzei bija nepieciešamas vairākas stundas.

Paša cunami viļņa enerģija bija apmēram 5 megatonnas. Tā ir apmēram divas reizes lielāka enerģija nekā visu izmantoto sprāgstvieluenerģija Otrajā Pasaules karā kopā (ieskaitot abas atombumbas). Daudzās vietās vilnis ieplūda pat 2 km iekšzemē.

Cunami laikā bojā gāja vismaz 200 000 līdz 310 000 cilvēku.

Indonēzijā 2005. gada februārī tika atrasti apmēram 500 cilvēku līķu dienā. Visdrīzāk īstais bojā gājušo skaits nekad netiks uzzināts, jo liela daļa cilvēku tika ieskaloti okeānā. Sanitārie dienesti brīdināja, ka bojā gājušo skaits varēja palielināties izpostītajos apgabalos iespējamo epidēmiju dēļ.

Neskatoties uz to, ka no cunami rašanās brīža līdz brīdim, kad tas sasniedza krastu, pagāja vairākas stundas, cilvēkus tas pārsteidza nesagatavotus; Indijas okeānā šajā laikā vēl nebija cunami brīdināšanas sistēmas. Cunami brīdināšanas sistēma ir komplicēta, jo atklātā okeānā viļņi ir ļoti nelieli un to novērošanai vajag izveidot veselu sensoru tīklu.

Pārsteigti bija arī zinātnieki, jo sākotnējais zemestrīces stipruma vērtējums bija 8,1 balle. Iespējamība, ka zemestrīce ir bijusi spēcīgāka, tika izvirzīta tikai tad, kad cunami bija jau sasniedzis krastu.

Cunami visbiežāk rodas Klusajā okeānā, jo tur atrodas tektoniski visaktīvākais rajons uz Zemes — "Uguns gredzens" —, un efektīva cunami brīdināšanas sistēma tur jau ir izveidota. Lai gan "Uguns gredzens" iestiepjas arī Indijas okeānā, vietā, kur notika zemestrīce, nebija cunami brīdināšanas sistēmas, jo tur cunami notiek ļoti reti; pēdējais nopietnais cunami notika 1883. gadā, kad notika Krakatau vulkāna izvirdums.

Lai gan zemestrīces skartajās zonās bija arī vairāki desmiti tūristu arī no Latvijas, viņiem visiem izdevās izglābties, lai arī vairāki bija guvuši traumas. 

*****

Šis gadījums parādīja arī vārgo un faktiski neesošo Latvijas pilsoņu uzskaites un tam iespējamu sekojošo glābšanu, un proti - izbraucot ceļojumos uz ārzemēm, personām Latvijā neeksistē iespēja deklarēt savu ceļojuma virzienu, maršrutu, iespējamo atrašanās vietu, lai vajadzības gadījumā būtu vismaz iespēja saprast, kurā pasaules malā personu varētu meklēt. 

Tā piemēram, bija vairāki Latvijas tūristi, kuri bija devušies sagaidīt Ziemassvētkus un Jaungadu uz Vāciju, kur satiekot draugus, plāni tika mainīti un pieņemts lēmums doties uz Taizemi. Nelaimes gadījumā neviens pat neiedomātos personas meklēt šajā reģionā.

Otras paкdomas radās par t.s. labajiem žestiem un pēcnelaimes periodā iespējamo palīdzību. Visvienkāršāk, MK sēdē pieņemt lēmumu un nosūtīt 10 vai 100 tūkstošu $ un aizmirst. Pienākums izpildīts un viss. Tas pielīdzināms, līdzjūtības atklātnes nosūtīšanai uz nelaimes apņemto reģionu lāga pat nenorādot adresi. Ja kāds patiešām vēlas palīdzēt, tad uz katastrofu vietu būtu sūtāmi speciālisti - ārsti, glābēji utml., kuri ir apgādāti ar nepieciešamo profesionālas darbības veikšanai.

Gadījumā, ja ir bažas, ka katastrofas vietā varētu būt mūsu valsts pilsoņi, tad uz notikuma reģionu būtu sūtāms profesionāls operatīvais darbinieks ar labām svešvalodu zināšanām, profesionāls ziņu vācējs, analītķis, kurš uz vietas varētu noorientēties un sniegt ziņas gan savai, gan citām valstīm. Apstrādājot informāciju derētu atcerēties, ka arī negatīva informācija vai ziņas, kuras var noliegt kāda fakta esamību, šādos gadījumos ir tikpat vērtīgas. Piemēram, atgriežoties no Taizemes, Helsinku lidostā brīvprātīgie veica pasažieru aptauju ar jautājumu, vai viss ir kārtībā un vai kāds no mūsu grupas ir cietis. Atbildei piedāvājām informāciju, kura noteikti varēja noderēt Somijas ārlietu resoram, ka viesnīcā, kurā mēs dzīvojām, nebija neviena Somijas pilsoņa, ka starp tiem, kuri bija izvēlējušies konkrēto viesnīcu ir tikai 1 bojāgājušais utml...

Pēc Cunami Pukhetā ik pēc minūtes ieradās Krievijas, Izraēlas, Vācijas un Skandināvu lidmašīnas, kuras evakuēja savu valstu pilsoņus. 

Kā izdevās noskaidrot, no LV šajā reģionā atradās nedaudz virs 200 personām. Specreisa organizēšana, kā toreiz tika noskaidrots, izmaksājot ap 180.000 $, kuru valstij, diemžēl, nebija. Šāda iespēja tika apspriesta saistībā ar Latvijas tūrista Vladimira Kuļešova ievainojumu, kurš sākotnēji bija ievainojis pirkstu, bet, ņemot vērā milzīgo cietušu daudzumu, savlaicīgi nevarēja saņemt medicīnisko palīdzību un sākās vispārēja asinssaindēšanās. Viņa draugi organizēja evakuēšanos ar Krievijas ārkārtas ministrijas transportu. Variants, ka Kuļešovu varētu nogādāt Latvijā kopā ar citiem Latvijas tūristiem, apsriests vispār netika.