Anna Šmits
- Geburt:
- 06.04.1887
- Tot:
- 25.09.1990
- Patronym:
- Juris
- Zusätzliche namen:
- Šmite
- Kategorien:
- , Langleber, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Kopā ar vīru Jāni Šmitu izsūtīti 1941.gadā.
"Latvijas vēstnesis" 1997.gadā publicē vēstuli, kura nosūtīta Kirhenšteinam 1946.gadā, cenšoties atgūt savu īpašumu Zvārdes ielā 2. Tajā teikts:
"1941. gada 14. jūnijā piespiedu administratīvā kārtā tika evakuēts Pedagoģiskā svešvalodu institūta lektors un bijušā Angļu valodas institūta direktors Šmits Jānis Andreja d. un viņa sieva Šmite Anna Jura m.
Par Šmitu Jāni nekādu noteiktu ziņu nav, bet viņa sieva Šmite Anna dzīvo Kuzbasā, Prokopijevskas pilsētā, Osipenkova ielā 15. Viņa man ir atsūtījusi notariāli apstiprinātu pilnvaru.
Šeit, Rīgā, Zvārdes ielā 2, palicis īpašums, kas skaitījās uz Jāņa Šmita vārda, bet ir iegādāts viņa un Annas Šmites laulības laikā. Tādēļ saskaņā ar Laulības, ģimenes un aizbildniecības kodeksa 10. pantu tas ir uzskatāms par abu laulāto kopīpašumu, uz kuru ir tiesības arī Annai Šmitei. Turklāt ja Jānis Šmits būtu atzīts par mirušu, tad saskaņā ar Civilkodeksa 419. pantu Anna Šmite būtu vienīgā likumīgā mantiniece.
Gan līdz Šmitu ģimenes evakuācijai, gan pēc tam šo īpašumu pārvaldīju es, Pērkons Valters Andreja d. Tā bija līdz 1945. gadam, kad īpašums tika pārņemts valsts lietošanā. Es šo rīcību uzskatu par nepareizu. Lai gan Anna Šmite pašlaik atrodas citā republikā, tomēr tādēļ viņu nevar atzīt par bezvēsts prombūtnē esošu. Šo iemeslu dēļ nebija nekāda pamata pārņemt īpašumu valsts lietošanā.
Sakarā ar augstāk minēto lūdzu dot rīkojumu Sarkanarmijas rajona izpildu komitejai, lai no valsts lietošanā esošo īpašumu saraksta izslēgtu īpašumu Rīgā, Zvārdes ielā 2.
Pielikumā: pilnvara, Šmita laulības apliecība un ģeodēzijas kantora izziņa.
Rīgā 1946. g. 11. aprīlī.
V. Pērkons,
pie TKP pastāvošā Derīgo izrakteņu izpētes institūta vec. zin. līdzstrādnieks "
-----
Savukārt "Laiks" 1990.gadā raksta: "25. septembrī, 103 gadu vecumā mūžībā aizgāja Vašingtonas latviešu ev. lut. draudzes visvecākā locekle Anna Šmite, kas bija dzimusi Nīgrandē, Kurzemē. Precējusies ar skolotāju Jāni Šmitu. Kā 1905. gada revolūcijas dalībniekam J. Šmitam ar ģimeni bija jābēg no Latvijas. Viņu dēls Rūdolfs piedzima Londonā, Anglijā. Pēc Latvijas neatkarības nodibināšanas Šmiti atgriezās dzimtenē. Jānis Šmits bija Angļu institūta direktors Rīgā. Kad 1940.gadā ienāca komunisti, Jāni un Annu Šmitus izsūtīja uz Sibīriju. Dēls Rūdolfs izglābās, jo 1935.gadā bija pārcēlies uz Vašingtonu kopā ar sūtni A. Bīlmani, un strādāja Latvijas sūtniecībā kā sekretārs, vēlāk Kongresa bibliotēkā.
Jānis Šmits izsūtījumā mira, bet māti Rūdolfs Šmits sešdesmito gadu sākumā izsauca uz Vašingtonu — tieši no Sibīrijas. Mūža pēdējos gadus Anna Šmite pavadīja veco ļaužu mītnē, kur par viņu rūpējās radinieces Lidija Kuple un Ligita Goldšmidta."
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Rūdolfs Šmits | Sohn | ||
2 | Jānis Šmits | Ehemann | ||
3 | Ilze Šmite | Schwiegertochter |
Keine Termine gesetzt