Konstantīns Vilde

Dzimis Ates muižā Valkas apriņķī. Pirmās skolas ir Kalnamuižas skola un Litenes pagasta skola, pēc tam apmeklēja skolu Pleskavā. Vēlāk beidza Šoliha tirdzniecības institūtu Berlīnē, kā arī angļu valodas un augstākos grāmatdrukātāju kursus turpat Berlīnē. Ilgus gadus ņēmis plašu aktīvu dalību sabiedriskā darbā. 1906.gadā uzņēmās Baltijas grāmatdrakātāju savienības priekšsēdētāja un savienības žurnāla redaktora amatu. Savienību vadīja pilsoniskā garā un veda sekmīgu cīņu pret sociāldēmokrātiem. Darbojās arī Latviešu skatuves biedrībā. Paša K. V. vārdiem izsakoties, viņš ir «vecs un nelabojams atturībnieks»: 12 gadu vecumā žurnālā Austrums izlasījis Brīvkalnieka «Alkohola albumu», kurā bija sakopoti daudzu tautu visu laiku filozofu, zinātnieku un valstsvīru izteicieni, šie domu graudi, kā arī paša novērojumi, salīdzinot tos pašus cilvēkus skaidrā prātā un dzērumā, ierosinājusi viņā apņemšanos kļūt par atturībnieku un dzīve šo apņemšanos arvien jo vairāk nostiprinājusi. 

1914. gadā K. Vildi iesauca krievu armijā un 1915. gada 27. maijā, kopā ar ielenkto krievu karaspēka daļu viņš krita vācu gūstā, no kura atgriezās 1918.gada 20.novembrī, pēc tam tūdaļ stājās mūsu valsts dienestā kā preses un informācijas biroja vadītājs. Lielinieku laikā K. V. piedzīvoja dažādus spaidus no padomju valdības iestāžu puses. Pagaidu valdībai atgriežoties Rīgā, pēc lielinieku padzīšanas, K. V. no jauna iestājās mūsu valsts dienestā un līdz 1932. g. 20. oktobrim bija Preses un biedrību nodaļas vadītājs, pēc tam - lekšlietu ministrijas revidents. K.V. ir bijis vairāku laikrakstu līdzstrādnieks un redaktors, starp citu "Polici jas Vēstneša" faktiskais redaktors. Tāpat ne reizi vien viņa vārds bijis redzams žurnāla "Jaunā Balss» slejās. Viņš tulkojis latvju valodā daudzus lielākus un mazākus darbus, galvenā kārtā no angļu valodas. 1931. gadā iznāca viņa sastādītā rokasgrāmata tiesu, administrācijas, preses un sabiedriskiem darbiniekiem "Preses un biedrību likumi" . 1926.gadā K. Vilde apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru.

No 1922. līdz 1925. gadam un no 1931. līdz 1934. gadam bija Rīgas pilsētas domnieks un darbojās arī budžeta komisijā. Kopš 1934. gada K. V. ir Rīgas pilsētas žūpības apkarošanas komisijas loceklis. K. V. ir arī aktīvs sportists kā uz laukuma, tā pie šaha galdiņa. (Jaunā balss, 01.02.1938)