de

Anna Jostsone

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
09.08.1905
Tot:
07.03.1994
Patronym:
Jānis
Mädchenname:
Dadzis
Kategorien:
Pädagoge, Übersetzer
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Jelgava, Bērzu kapi (Reķa kapi)

Dzimtais vārds/uzvārds - Anna Emīlija Dadzis.

Dzimusi - 1905.gada 9.augustā Vijciema pagasta Bundiņu muižas kalpa ģimenē. 

Mirusi - 1994.gadā un apbedīta Bērzu kapos Jelgavā.

Annas Jostsones bērnība un skolas gadi pavadīti Valmierā. Pusgada vecumā nomira viņas mamma, un tēvam vienam pašam bija jāaudzina piecas meitas. Annu kā jaunāko meitu no 5 gadu vecuma audzināja vecmāmiņa Valmierā.

Pēc Valmieras vidusskolas beigšanas iestājusies Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes Ģermānistikas nodaļā, pabeigusi divus kursus. Pēc studiju pārtraukšanas iestājusies Izglītības ministrijas rīkotajos Pamatskolu skolotāju sagatavošanas kursos, kuros ieguvusi 6-klasīgo pamatskolu skolotāja tiesības. Pēc skolotāja tiesību iegūšanas Anna Jostsone kļuva par skolotāju 4-klasīgajā “Edgara” skolā Valmiermuižā, kas atradās kādus 12 km no Valmieras. Jaunajai skolotājai bija jāstrādā ar 2 klasēm vienlaikus, viņa mācīja latviešu un vācu valodu. 1925.gadā viņu pārcēla uz 6-klasīgo Viestura skolu, kur nostrādāja līdz 1933./34.mācību gada beigām.

Anna Jostsone savās atmiņās rakstījusi: “Vislabākajā atmiņā man palicis skolotāju kolektīvs pārziņa Reinerta tēvišķīgajā uzraudzībā. Bieži savu brīvo laiku pavadījām, kopīgi muzicējot - skolotājs Ernests Jostsons spēlēja vijoli, mēs, citas skolotājas, - klavieres. Mēs gājām arī uz Valmieras Latviešu biedrības parku dziedāt korī. Skolotāja alga tolaik bija ap 100 latu mēnesī, turklāt brīvs dzīvoklis, apgaismošana, malkas apkure, neliels sakņu dārziņš un lielāks lauks kartupeļu audzēšanai.”

1928.gada 7.jūlijā Anna aprecējās ar savu kolēģi Ernestu Jostsonu. Pēc pāris gadiem vīrs pārcēlās uz Rīgu, lai pabeigtu iesāktās jurisprudences studijas Latvijas Valsts Universitātē, bet Anna turpināja skolotājas darbu Valmiermuižā. Pēc tam, kad 1930.gadā piedzima meitiņa Elga un 1932.gadā - dēliņš Sigurds, jaunajiem vecākiem piešķīra trīsistabu dzīvokli mācītājmājā. 1934.gadā ģimene pārcēlās uz Rīgu, kur vīrs beidza studijas un sāka strādāt par zvērinātu advokātu. Anna Jostsone vairs algotu darbu nestrādāja, bet palīdzēja vīram viņa rakstu darbos, kā arī audzināja bērnus.

1940.gadā Ernests Jostsons strādāja LPSR Augstākās Padomes Prezidijā par Juridiskās daļas vadītāju. Karam sākoties, 1941.gada jūnijā Prezidijs evakuējās uz Krieviju un sākās ļoti grūts dzīves posms, jo Ernestu Jostsonu iesauca armijā, bet Anna Jostsone ar bērniem palika svešā zemē viena bez pajumtes un iztikas līdzekļiem. Viņa strādāja jebkuru darbu kolhozā, kas deva kaut niecīgus iztikas līdzekļus. Brīžiem bija jācieš trūkums un bads. Vēlākajā evakuācijas laikā viņa atsāka skolotājas darbu Gorkijas apgabala Vorotincas rajona Ņefēgihiņas sādžas 4-klasīgajā pamatskolā.

1945.gada janvārī Anna Jostsone ar bērniem atgriezās Latvijā, bet ģimenes iedzīve bija zudusi un nācās dzīvi sākt no jauna. Viņa sāka strādāt Augstākās Padomes Prezidija Apbalvošanas daļā sākumā par referenti, bet vēlāk par šīs daļas vadītāju.

1948.gadā Anna Jostsone sāka strādāt Latvijas Valsts Izdevniecībā par redaktori pedagoģiskajā redakcijā, vēlāk - vārdnīcu redakcijā, visbeidzot daiļliteratūras redakcijā līdz 1958.gadam. Līdztekus darbam redakcijā un arī pēc aiziešanas pensijā viņa nodarbojās ar tulkošanu. Anna Jostsone galvenokārt tulkojusi no krievu valodas.

Annas Jostsones tulkotie un sastādītie izdevumi

Vārdnīca

  1. Krievu-latviešu frazeoloģiskā vārdnīca = Русско-латышский фразеологический словарь / sastād. A. Bauga, A. Jostsone, L. Tjurina. Rīga : Liesma, 1974. 2 sēj.

Tulkojumi no krievu valodas

  1. Glušakovs, Pāvels.  Polija : biedrības centra lektorijā Maskavā nolasītas publiskas lekcijas pārstrādāta un papildināta stenogramma : (no cikla "Pasaules politiskā karte") / P. Glušakovs ; [pārstrādāto izdevumu no krievu valodas tulkojusi A. Jostsone] ; Vissavienības Politisko zināšanu un zinātņu popularizēšanas biedrība. - Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība, 1951. 625, [2] lpp. 

  2. Астафьев, Виктор Петрович. Zivju ķēniņš : vēstījums stāstos / Viktors Astafjevs ; [no krievu valodas tulkojusi A. Jostsone]. - Rīga : Liesma, 1980. 389 lpp.

  3. Астафьев, Виктор Петрович. Gans un gane : mūsdienu pastorāle / Viktors Astafjevs ; [no krievu valodas tulkojusi A. Jostsone]. - Rīga : Liesma, 1974. 179 lpp.

  4. Астафьев, Виктор Петрович. Pēdējais sveiciens : [romāns] / Viktors Astafjevs ; [no krievu valodas tulkojusi A. Jostsone ; ilustrējis H. Purviņš]. - Rīga : Liesma, 1973. 364, [3] lpp.

  5. Астафьев, Виктор Петрович. Zādzība : [stāsts / V. Astafjevs ; no krievu valodas tulkojusi A. Jostsone ; ilustrējis I. Vijups]. - Rīga : Liesma, 1970. 318, [1] lpp.

  6. Бунин, Иван Алексеевич. Krēslainās gatves : stāstu izlase / I. Buņins ; [no krievu valodas tulkojusi A. Jostsone ; A. Tarasenkova pēcv.]. - Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība, 1958. 382, [2] lpp.

  7. Виноградов, Анатолий. Paganini lāsts : romāns / Anatolijs Vinogradovs ; [no krievu valodas tulkojusi Anna Jostsone]. - Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība, 1964. 340, [3] lpp. 

  8. Воронкова, Л.  Saulainā dieniņa : [stāsts] / L. Voronkova ; [no krievu valodas tulkojusi A. Jostsone ; ilustrējis K. Andrejevs]. - Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība, 1952. 36 lpp.

  9. Воронкова, Л.  Zelta atslēdziņas : [stāsts bērniem] / L. Voronkova ; [no krievu valodas tulkojusi A. Jostsone ; ilustrējis A. Andrejevs]. - Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība, 1953. 60 lpp. 

  10. Иванов, Всеволод Никанорович. Skurbums : Sibīrijas stāsti : 1917-1962 / Vsevolods Ivanovs ; no krievu valodas tulkojusi A. Jostsone ; ilustrējusi N. Darkeviča. - Rīga : Liesma, 1966. 417, [2] lpp.

  11. Куприн, Александр Иванович. Kopoti raksti : 6 sēj. / Aleksandrs Kuprins ; [1., 3.-5.sēj. no krievu valodas tulkojusi Anna Jostsone ; redakcijas kolēģija: T. Jarmolinska ... [u.c.]]. - Rīga : Liesma, 1986-1989.

  12. Лажечников, Иван Иванович. Ledus pils : [romāns] / I. Lažečņikovs ; [no krievu valodas tulkojusi Anna Jostsone ; mākslinieks Roberts Muzis]. - Rīga : Liesma, 1971. 333, [1] lpp.

  13. Макаренко, Антон Семенович. Pedagoģiskā poēma / A. Makarenko ; [no krievu valodas tulkojusi Anna Jostsone]. - Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība, 1962. 619, [1] lpp.

  14. Макаренко, Антон Семенович. Pedagoģiskā poēma / A. Makarenko ; [no krievu valodas tulkoja Anna Jostsone ; māksliniece Aina Alksne-Alksnīte].  4. izd. - Rīga : Zvaigzne, 1980. 514, [1] lpp.

  15. Муратов, И. Л. Stāsts par Bukovinu / Igors Muratovs ; no krievu valodas tulkojusi Anna Jostsone ; dzejoļus no ukraiņu valodas tulkojusi Marta Silabriede. - Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība, 1953. 239 lpp.

  16. Паустовский, Константин Георгиевич. Romantiķi : romāns / Konstantīns Paustovskis ; [no krievu valodas tulkojusi Anna Jostsone ; mākslinieks Vasilijs Šelkovs]. - Rīga : Liesma, 1986. 171, [2] lpp.

  17. Соллогуб, В. А. Augstākās aprindas : stāsti / V. Sollogubs ; no krievu valodas tulkojusi A. Jostsone ; [māksl. V. Liepiņa]. - Rīga : Liesma, 1983. 270 lpp.

  18. Зорьян, Стефан,  Ābeļdārzs : izlase / Stefans Zorjans ; [no krievu valodas tulkoja Anna Jostsone]. - Rīga : Liesma, 1967. 316, [2] lpp. 

  19. Шалаев, Василий Феофилович. Skolas lauciņš : metod. norādījumi pamatskolas skolotājiem / V. Šalajevs ; [no krievu valodas tulkojusi A. Jostsone]. - Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība, 1951. 136 lpp. 

Tulkojumi no vācu valodas

  1. Kellermann, Bernhard.  Jūra ; Ingeborga : romāni / Bernhards Kellermanis ; [no vācu valodas tulkojušas Anna Jostsone un Velta Balode]. - Rīga : Latvijas Valsts izdevniecība, 1963. 449, [2] lpp.

  2. Sinervo, Elvi. Mītenis Viljami : romāns / Elvi Sinervo ; [no vācu valodas tulkojusi A. Jostsone ; A. Jansona pēcvārds ; ilustrējis A. Jēgers]. - Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1961. 267, [2] lpp.

Keine Orte

    loading...

        Keine Termine gesetzt

        Schlagwörter