Artūrs Pētersons

Dzimis Vidrižu pagastā. Pamatizglītību ieguvis vietējā pamatskolā, 1927. gadā iestājas Cēsu Valsts ģimnāzijā, kuru beidz 1931. gadā. Arturs Pētersons kristīts un iesvētīts Lēdurgas luterāņu baznīcā. 1931. gada rudenī viņš uzsāk studijas Latvijas Universitātē Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1935. gada pavasara sēmestrī viņš iestājas studentu korporācijā Fraternitas Metropolitana. 1936. gadā salaulājas ar skolotāju Lidiju Bokumu Sv. Annas baznīcā Liepājā. Studiju laikā viņš strādā Pasta un telegrāfa departamenta statistikas nodaļā un Pasta krājkasē. Tiesību zinātņu studijas Arturs pabeidz ļoti sekmīgi, iegūdams tiesību zinātņu maģistra grādu 1938.gadā. Pēc studiju beigšanas viņš izpilda obligāto karadienestu Latvijas armijas 6. Rīgas kājnieku pulkā, kur viņu piekomandē Kara virsprokuroram un Tieslietu dienesta priekšniekam juridiska rakstura darbiem. Pēc kara dienesta viņš uzsāk darbu Rīgas pilsētas Aizgādības pārvaldē, sākumā par inspektoru, vēlāk par Aizgādības nodaļas vadītāju, pārzinot aizgādības un ārstniecības palīdzības nozares. 1944. gadā Arturs Pētersons ar sievu Lidiju un meitām Astru un Māru dodas trimdā uz Vāciju. Pēc Vācijas kapitulācijas kā Latviešu Aprūpības biroja pilnvarotais Oldenburgas pilsētā Arturs kārto latviešu bēgļu ģimeņu pārvietošanos uz latviešu bēgļu nometni Hafkrugā, kur vēlāk strādā par nometnes vadītāju. No 1947. gada līdz 1950. gadam Arturs Pētersons strādā angļu militārās pārvaldes bēgļu aprūpības nodaļā. 1950. gada 1. jūnijā Pētersonu ģimene ieceļo ASV un nonāk Aijovas pavalsts ziemeļu daļā, Fort Dodža pilsētā. Arturs Pētersons noorganizē dievkalpojumus izklaidus dzīvojošām latviešu ģimenēm dažādās amerikāņu luterāņu baznīcās, pieaicinot mācītājus Pēteri Langinu, Gustavu Kņezinski un Žani Upīti. Artura dzīvesbiedre Lidija dievkalpojumos spēlē ērģeles. Viena gada laikā 50 amerikāņu organizācijas Fort Dodža pilsētā un tās apkārtnē aicina Arturu Pētersonu runāt sanāksmēs par komunistu noziegumiem pret latviešu tautu. 1951. gada jūlijā Arturs Pētersons ar ģimeni pārceļas uz Nebraskas galvaspilsētu Linkolnu, kur dabū darbu firmas Western Union preču izsūtīšanas nodaļā. Viņš piedalās Linkolnas latviešu ev. lut. draudzes svētdienas skolas noorganizēšanā, darbojas par skolas padomes priekšsēdi, izstrādāms skolas statūtus. 1955. gadā Arturs Pētersons ar ģimeni pārceļas uz Klīvlandi. Te viņš piedalās Klīvlandes Apvienotās latviešu ev. lut. draudzes nodibināšanā, izstrādā draudzes satversmi un septiņus gadus darbojas par draudzes padomes locekli. Arturs Pētersons ierosina nodibināt Latviešu draudzes kredītsabiedrību, kurā darbojas 15 gadus, sākumā par vicepriekšsēdi, vēlāk par valdes priekšsēdi un informācijas direktoru. 1959. gada martā pēc pārbaudījuma izturēšanas Arturu Pētersonu pieņem par sabiedriskās apgādības darbinieku (Case-worker) Kajahogas (Cu vahoga) apriņķa sabiedriskās apgādības departamentā. 1979. gadā viņš kļūst par ārstnieciskās palīdzības grupas pārzini, vēlāk par bērnu apgādības grupas pārzini. 1982. gada 30. jūnijā, aiziedams pensijā,  saņem Kajahogas apriņķa pārvaldes atzinības rakstu. Arturs Pētersons iegūst notāra tiesības un palīdz tautiešiem ar juridiskiem padomiem. Pēc kopīgi pavadītiem 58 gadiem 1994. gada 23. decembrī Dieva mierā aiziet Artura dzīvesbiedre Lidija. Meitas Astra un Māra nodibinājušas ģimenes dzīvi. Arturam ir pieci mazbērni, kas runā latviski un ir ieguvuši akadēmisko izglītību, un trīs mazmazbērni. Bez sabiedriskā darba Arturs Pētersons darbojies arī žurnālistikā: viņa raksti publicēti laikrakstos Latvijas Kareivis, Rīts, žurnālā Universitas. Viņš ir bijis Linkolnas Vēstneša redaktors.

Visus trimdas gadus Arturs Pētersons rakstījis vēstules ASV valstsvīriem, atgādinādams par noziegumiem pret latviešu tautu un Latvijas valsti. Arturs Pētersons bijis Latvijas Brīvības fonda biedrs, ALAs mūža biedrs, izcili rosīgs savā mūža organizācijā korporācijā Fraternitas Metropolitana, bijis DV, Latviešu Advokātu apvienības un Klīvlandes Latviešu biedrības biedrs, kā arī Klīvlandes Apvienotās latviešu ev. lut. draudzes loceklis.

Aizgājēju no dievnama izvadīja uz pēdējo atdusas vietu „Sunset" kapsētā. (Latvija Amerikā, 14.08.2004)