Nikolajs Ozoliņš

Kurzemes jūrmalas zvejnieki padzirdējuši, ka Vidzemes piekrastē velk lielus reņģu lomus, 14. martā devušies jūrā 60 zvejlaivās. Sasniedzot Vidzemes piekrasti, pēkšņi mainījies vējš un ap laivām sadzīts ledus. Ledus masās vairākām laivām radušās sūces, un zvejnieki, nespēdami vairs pārvarēt briesmas, dedzinādami ar petroleju samērcētās lupatas un tīklus, raidījuši palīdzības signālus. Bojā aizgājušas divas laivas ar pieciem zvejniekiem: Leopoldu Šamāriņu, Nikolaju Ozoliņu, Osvaldu Klapkalnu, Frici Balodi un Augustu Zaļenkeviču, Citi zvejnieki pavadījuši jūrā 3 un 4 baigas dienas. Klapkalnciemā tagad 5 ģimenes palikušas bez apgādniekiem. 17 g. v. Leopolds Šamāriņš bijis vienīgaļs apgādnieks tēvam, mātei un divām māsām. Nikolajs Ozoliņš atstāj sievu un divas meitenes. Fricim Balodim jaunā sieva aiz bēdām nonākusi nervu sabrukumā. Osvalds Klapkalns bija ciema aizsargu priekšnieks un komandēja jūras aizsargu rotas 1. vadu. Zvejnieka gaitās sācis iet jau 13 gadu vecumā. Līdz šim Klapkalnciemā zvejniekus traģiska nelaime bija piemeklējusi tikai pirms kara, kad vētrā aizgāja bojā 15 zvejnieki. (Rīgas Jūrmalas vēstis, 18.03.1939)

---

Kurzemes piekrastes zvejnieku ciemos vēl vakar visu dienu valdīja neziņa par tēviem un dēliem, kas pirmdiem devās zvejā un vakar vēl nebija atgriezušies mājās. Lielais vairums laivu ledus žņaugus izturējušas samērā labi, lai gan bojātas. Pēc pirmo bojājumu izlabošanas ap 20 zvejnieku laivas vakar pēcpusdienā atstāja Daugavgrīvu, lai dotos uz saviem ciemiem. Palika Daugavgrīvā vēl 2 smagāk bojātas laivas.
Bēdīgāks liktenis piemeklējis Klapkalnciema zvejniekus. No viņu 14 zvejā izbraukušām laivām 12 ledus stipri sabojājis, bet 2 nogrimušas Vidzemes piekrastē iepretim Zvejniekciemam un kopā ar laivām bojā aizgājuši arī pieci zvejnieki. Nogrimušās laivas ir «Līva» un «Laimons». Uz «Līvas» atradies Nikolajs Ozoliņš un Leopolds Šamāriņš. Abas laivas atradušās viena no otras metrus divdesmit. «Līva» pirmā sākusi grimt un Ozoliņš ar Šamāriņu pa ledu mēģinājuši sasniegt otru laivu. Nedaudz tālāk ledū esošie pārējie zvejnieki dzirdējuši no «Laimona» saucienus, ka arī viņu laiva grimst, lai abi paliek savā laivā un turas pie kokiem. Ledus acīmredzot nav bijis pietiekoši izturīgs un abi zvejnieki aizgājuši bojā, kaimiņu laivu nesasnieguši. Drīz pēc tam citi ledū ieslēgtie zvejnieki dzirdējuši arī no «Laimona» palīgā saucienus. Neviens tomēr zvejniekiem nav spējis sniegt palīdzību un ledainajā ūdenī viens pēc otra apklusuši arī visi trīs šīs laivas locekļi — Osvalds Klapkalns, Fricis Balodis un Augusts Zalenkēvičs.
No «Līvas» vakar Zvejniekciema piekrastē izskalota kāda zvejnieka cepure, bet no «Laimona» — petrolejas kanna. (Rīts, 16.03.1939)

-----

Ņemot vērā, ka bojā gājušo zvejnieku piederīgie dzīvo trūcīgos apstākļos, Zemkopības ministrs J.Birznieks piešķīris pabalstus: Irmai Ozoliņš Ls 100, —, Mildai Klapkalns Ls 250, —, Jānim Šamāriņam Ls 120 —, Lībai Balodis Ls 350,— un Matildei Zalinkevičs Ls 20, —. Pārējiem cie
tušiem: Annai Dumbris Ls 100, — un Jēkabam Šulcam Ls 150, —.
Atbalstu snieguši arī Tukuma apriņķa aizsargi, saziedojot Ls 1840, —. No šīs summas Tukuma aizsargu pulks ziedojis 1000 ls. Atraitnei Irmai Ozoliņai, kuras vīrs bijis aktīvs aizsargs, izsniedza 840 ls. No tiem 700 ls noguldīti bankā uz Ozoliņas 2 mazgadīgo bērnu vārda. Olgai Balodei, Jānim Šamāriņam un Matildei Zalinkevičai izsniedza 200 ls, bet Mildai Klapkalnei, kuras vīrs bijis pirmais Klapkalnciema aizsargu vada komandieris — 400 ls. Slokas jūrmalas zvejnieku sabiedrība sava nelaiķa biedra atraitnei Irmai Ozoliņai izmaksāja 200 ls. (Zvejniecības mēnešraksts, 01.04.1939)