Dzidra Asaris-Ikvilds

 Kanādā dzīvojošā Dzidra Asaris-Ikvilds - dodoties mūžībā, viņa novēlējusi 1 279 933 Kanādas dolāru jeb 850 943 eiro studentiem Latvijā.

***

Dzidra dzimusi Jelgavā, Jūlija un Dorotejas Asaru ģimenē. Pateicībā par darbošanās armijas štābā Jelgavā un piedalīšanos Latvijas atbrīvošanā Tīreļpurvā, tēvs Jūlijs Asaris saņēma zemi un jaunsaimniecību Elejā.

Tur Asaru ģimene sekmīgi saimniekoja 10 gadus, bet tēva sliktā veselība spieda lauksaimnieka darbu pārtraukt. Elejā Dzidra un māsa Aina pavadīja bērnību. Jau no mazotnes kopā ar vectēvu katru svētdienu viņas kājām devās uz Sesavas baznīcu. Lai skolotu abas māsas, Asaru ģimene pārcēlās uz Vircavu, vēlāk uz Slampi, kur māsa Aina pabeidz pamatskolu.

Diemžēl karam sākoties, Asaru ģimenei nācās atstāt Latviju, lai dotos bēgļu gaitās uz Vāciju. Līdz 1948. gadam ģimene mita Eslingenas nomentē, līdz radās iespēja izceļot uz Kanādu, Monreālu. Dzidra uzsāka darbu kā šuvēja. Īpašu uzmanību un panākumus viņa guva, veidojot dāmu apģērbu paraugus. Savā darbavietā Dzidra jutās piepildīta un uzturēja sirsnīgas attiecības ar saviem kolēģiem.

1950. gadā viņa aprecējās ar Mārtiņu Ikvildu. Savu dzīvi viņi turpmāk veltīja ģimenei, darbam un vissvarīgāk – Monreālas latviešu sabiedriskajai dzīvei. Mārtiņš Ikvilds ne tikai piedalījās biedrību un organizāciju dibināšanā, bet ilgus gadus bijis arī valdes loceklis Latviešu Nacionālā Apvienībā Kanādā un “Daugavas Vanagu” Monreālas nodaļā, kā arī Monreālas Latviešu biedrībā. Dzidra un Mārtiņš Ikvildi uzturēja nerimstošu patriotisma garu un neļāva Kanādas latviešu sabiedrībai aizmirst jaunatni, kas, viņuprāt, bija sabiedrības turpmākās pastāvēšanas galvenais spēks.

Dzidras mūžs pēc vīra nāves turpināja būt darbīgs – viņa bija Sv. Pāvila draudzes locekle, čakla DV Monreālas nodaļas vanadze, pensionāru apvienības, Sabiedriskā centra biedre. Viņai bija izcilas prāta spējas un interese par politiskajiem notikumiem pasaulē. Dzidra prata pavadīt laiku kopā ar radiem, draugiem, gan arī prieku rast vienatnē, lasot laikrakstu “Latvija Amerikā”. Viņa līdz pašām mūža beigām saglabāja skaidru prātu, stāstot par savu dzimtas vēsturi un daloties atmiņās par piedzīvoto.

Dzidra Asaris-Ikvilds mūžības ceļos devās 96 gadu vecumā. Viņa apbedīta Katskilu kapsētā blakus saviem mīļajiem. Vēl pirms nāves, savā testamentā, Dzidra vēlējās, lai dzimtas uzkrātie līdzekļi tiktu novēlēti Vītolu fondam. Pateicībā pieminam Asaru, Ikvildu un Paegļu dzimtas devumu Latvijas studentiem!

https://www.vitolufonds.lv/aktualitates/arhivs/dzidra-asaris-ikvilds-testamenta-pirma-dala-2024

***

Izpildot aizgājējas pēdējo gribu, fondā izveidotas stipendijas vecāku Jūlija Augusta un Dorotejas Asaru, Mārtiņa un Dzidras Ikvildu, Ainas un Voldemāra Paegļu piemiņai.

Asaris-Ikvilds dzimusi Jelgavā. Karam sākoties, Asaru ģimenei nācās atstāt Latviju, lai dotos bēgļu gaitās uz Vāciju. Līdz 1948.gadam ģimene mita Eslingenas nomentē, līdz radās iespēja izceļot uz Kanādu, Monreālu. Ziedotāja sāka darbu kā šuvēja. Īpašu uzmanību un panākumus viņa guva, veidojot dāmu apģērbu paraugus.

Ar vīru dzīvi viņi turpmāk veltīja ģimenei, darbam un Monreālas latviešu sabiedriskajai dzīvei. Ziedotājas vīrs piedalījās biedrību un organizāciju dibināšanā, bet ilgus gadus bijis arī valdes loceklis Latviešu Nacionālā apvienībā Kanādā un "Daugavas Vanagu" Monreālas nodaļā, kā arī Monreālas latviešu biedrībā. Ziedotāja bija Sv. Pāvila draudzes locekle, "Daugavas Vanagu" Monreālas nodaļas vanadze, pensionāru apvienības, sabiedriskā centra biedre. Asaris-Ikvilds devās mūžībā 96 gadu vecumā.