Zigmunds Skujiņš

Zigmunds Skujiņš bija LPSR latviešu rakstnieks, kurš pamatā rakstījis Latvijas okupācijas periodā (Latvijas PSR Tautas rakstnieks (1985)). 

Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1999). 

Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2008).

Biogrāfija

Dzimis Rīgā strādnieku Jāņa un Karlīnas Skujiņu ģimenē.

Mācījās 7. Rīgas pilsētas pamatskolā, ko 1937. gadā pārdēvēja par Rīgas pilsētas Spilves pamatskolu (1933-1940).

1940. gadā pēc Latvijas okupācijas viņš, kā pionieris "Latvijas jaunatnes grupas" sastāvā piedalījās Starptautiskajās jaunatnes dienas svinībās Maskavā.

1940. gadā sāka strādāt laikrakstā “Jaunais Komunārs” par kurjeru, un sarakstīja arī pirmās publikācijas. 

No 1941. gadā mācījās Rīgas Valsts tehnikuma Ēku celtniecības nodaļā.

1944. gada augustā Skujiņu mobilizēja vācu armijā.

1945. gada janvārī viņš nonāca slimnīcā Lejassaksijā, pēc tam internēto latviešu leģionāru nometnē. Izbēdzis no nometnes un atgriezies Rīgā, kur

1945—1946 mācījās Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā.

1946—1957 strādāja laikraksta "Padomju Jaunatne" redakcijā.

1951–1952 mācījās Raiņa vakara vidusskolā 

1957—1960.g. iestājās komjaunatnē, strādāja žurnāla "Dadzis" redakcijā.

1954. gadā iznāca viņa pirmā grāmata "Ceļi un krustceļi".

1960—1962, 1968—1973 Bija prozas konsultants Rakstnieku savienībā.

1964. gadā formāli kā biedrība tika nodibināta „Komiteju kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs” jeb „Kultūras sakaru komiteju”, bet faktiski tā bija LPSR Valsts drošības komitejas pilnībā pārraudzīta organizācija.

1965. gadā nodibināja tās Literatūras sekciju. Pirmo sekcijas dibinātāju vidū bija rakstnieki un dzejnieki Jānis Anerauds, Ilgonis Bērsons, Miervaldis Birze, Arvīds Grigulis, Žanis Grīva, Jānis Kalniņš, Mirdza Ķempe, Zigmunds Skujiņš, Ojārs Vācietis, Andris Vējāns, Imants Ziedonis un citi. Vēlāk tika dibinātas vēl sešas sekcijas, to dibinātāju vidū bija Raimonds Pauls, Džemma Skulme, Vija Artmane un citas Latvijas okupācijas laika slavenības. VDK pārraudzībā „Kultūras sakaru komitejas” sekciju pārstāvji piedalījās tās rīkotajos ārzemju braucienos, kuros dalību ņēma arī Z. Skujiņš 

1960. gadu sākumā Skujiņa darbi tika izdoti Padomju Savienībā daudzās valodās un lielās tirāžās.

1967.-1991.g. bija Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Rakstnieku savienības valdes loceklis. 

1975. gadā kopā ar tēlnieku Andreju Jansonu Umurgas kapos uzstādīja piemiņas akmeni Dziesmu svētku tradīcijas iedibinātājam mācītājam Jurim Neikenam.

1987. gadā bija viens no Latvijas Kultūras fonda dibinātājiem. Atmodas kustības laikā Skujiņš oponēja nodomiem apvienot latviešu un krievu skolas.

1989. gadā iestājās Tautas frontē.

1992—1995 pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija pirmais Latvijas Radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs 

Miris 2022. gada 29. martā.

Apbalvojumi

• Latvijas PSR Valsts prēmija (1965) par romānu "Kolumba mazdēli",
• Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1973),
• Viļa Lāča prēmija (1981),
• LĻKJS prēmija (1983),
• Latvijas PSR Tautas rakstnieks (1985),
• Literatūras gada balva par stāstu krājumu "Buršana un tinte" (2003),
• Ministru Kabineta balva par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā (2007),
• Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā (2007).
• 2023. gadā romāna "Gulta ar zelta kāju" vācu tulkojums (tulk. Nicole Nau) nominēts Leipcigas grāmatu tirgus balvai nominācijā "Tulkojums".

Bibliogrāfija

Skujiņš ir viens no visvairāk tulkotajiem latviešu rakstniekiem (darbi izdoti angļu, vācu, franču, krievu, lietuviešu, igauņu, čehu, slovāku, poļu, gruzīnu, bulgāru u. c. valodās).