Ninì Grassia

Ninì Grassia (īstajā vārdā Antonio Grassia, 1944–2010) bija itāļu režisors, scenārists, komponists un producents no Kampānijas (Aversa).

Viņš uzņēma aptuveni 30–40 filmas dažādos žanros — no vieglām neapoliešu mūzikas komēdijām un dramām līdz erotiskajām filmām 80.–90. gadu mijā., kuras šajā laikā bija  ļoti ppopulāras un stipri pieprasītas Viņš bieži pats rakstīja scenārijus, komponēja mūziku, montēja un pat spēlēja epizodiskās lomās.

Agrīnā karjera (1980–1988)

Sākumā Grassia specializējās neapoliešu populārajās filmās (sceneggiata stilā) ar dziedātāju Nino D’Angelo galvenajās lomās:

• La pagella (1980) — debijas filma.
• Celebrità (1981), L’Ave Maria (l’artista) (1982), Lo studente (1983).
• ’O surdato ’nnammurato (1983), Il cantante e il campione (1985) u.c.

Šīs filmas bija sentimentālas, ar dziesmām un dramaturģiju, populāras dienvidu Itālijā.

Vēlāk viņš pievērsās vieglām komēdijām un erotiskajam žanram, kas bija finansiāli krietni vien izdevīgāk.

Erotiskais periods (1989–1994) — Debora Calì mūza

Šajā laikā Grassia uzņēma vairākas erotiskās drāmas/komēdijas, kurās galvenās lomas bieži spēlēja skaistā itāļu aktrise Debora Calì.

Viņa vispazīstamākie darbi starptautiskajā (īpaši vīriešu auditorijas) tirgū:

• Provocazione fatale (1990) — Debora Calì galvenajā lomā. Stāsts par amerikāņu ierēdni, kurš Vidusjūras salā iesaistās romānos ar saimnieci un citām meitenēm, bet saimnieces meita pretojas. Grassia pats spēlēja nelielu lomu.
• La bambola (1991) — viena no tumšākajām filmām. Bezprincipiāls vīrietis izturas slikti pret savu mīļāko un viņas pusaudžu meitu, plānojot meiteni iespiest prostitūcijā. Debora Calì un Serena Bennato galvenajās lomās. Grassia arī montēja un komponēja mūziku.
• Sensazioni d’amore (1990/1991).
• La puritana (1989), Il fascino sottile del peccato (1987) — agrāki erotiskie darbi.

Citas tā laika filmas: Via Lattea... la prima a destra (1989), Fatalità (1991) u.c.Vēlākie darbi (1994–2010)

• Un grande amore (1994) / Una grande voglia d’amore (1994) — romantiskas drāmas.
• Innamorata (1995).
• Italian gigolò (1999).
• Cient’anne (1999).
• Come sinfonia (2002).
• Il latitante (2003).

Divi pēdējie projekti palika neizdoti (Hammamet Village un Casinopolis ar Silvio Berlusconi un Bettino Craxi tēliem).

Grassia bija ļoti produktīvs “B-žanra” režisors, kurš spēja ātri un lēti uzņemt filmas dažādiem tirgiem. Viņa erotiskās filmas ir tipiskas 90. gadu sākuma Itālijas soft-erotika — daudz kailscēnu, vienkāršs sižets un skaistas aktrises (kā Debora Calì, kura kļuva par viņa “mūzu”). Daudzas filmas nav augstu vērtētas kritiķu vidū, bet tām ir kulta statuss žanra cienītāju vidū

• Ninì Grassia (1944–2010) bija precējies (vai vismaz bija ģimene) — viņam bija meita Antonella Grassia, kura arī kļuva par režisori. Nav publisku ziņu, ka Debora Cali būtu bijusi saistīta ar viņa ģimeni.
• Debora Calì privātā dzīve ir ļoti noslēgta.
  Biogrāfijās nekur netiek minēts vīrs, partneris vai romāns ar Grassia. Pēc aktīvās filmēšanās perioda viņa pazuda no medijiem, un šodien Instagram ( @calideborah ) viņa sevi prezentē kā mākslinieci, bez jebkādām atsaucēm uz pagātni.