Kārlis Frīdrihs Jākobs Hūgenbergers
- Geburt:
- 01.04.1784
- Tot:
- 19.03.1860
- Zusätzliche namen:
- Karl Friedrich Jacob Hugenberger, Hugenberģers
- Kategorien:
- Arzt, Dichter, Figur des öffentlichen Lebens, Geboren in Lettland, Journalist, Literat, Pastor, Priester, Publizist, Schriftsteller, Übersetzer
- Nationalitäten:
- lette, deutsche
- Friedhof:
- Jelgava, Literātu kapi (Jāņa kapi; Alunāna parks)
Kārlis Frīdrihs Jākobs Hūgenbergers bija latviešu dzejnieks, tulkotājs, teologs
Dzimis Kuldīgā skolas priekšnieka (mācītāja?) ģimenē.
Izglītojās tēva mājās,
Kārlis Fridrihs Jakobs Hūgenbergers pavadījis bērnību Laidzes mācītājmuižā.
No 1801. gada studēja medicīnu un teoloģiju Jēnas, Vircburgas, pēc tam Heidelbergas un Strasbūras universitātēs.
Studiju gados apmeklēja J. V. Gēti un F. Šilleru Veimārā.
Pēc atgriešanās Kurzemē viņš pieņēma mājskolotāja vietu kāda muižnieka ģimenē, 1812. gadā ceļoja uz Krieviju, kur iemācījās krievu valodu.
No 1814. gada Hūgenbergers bija Piltenes apgabala luterāņu mācītājs Ārlavā un Rojā (1814 — 1851) un Piltenes prāvests (1833 — 1835).
Dzīvoja Ārlavas mācītājmuižā.
1826.-1827. gadā viņš publicēja savu dziesmu apkopojumu gramatā "Derīgs laika kavēklis".
K. Hūgenbergers darbojās Jelgavā Latviešu literārajā biedrībā un bija tās priekšsēdētājs (1851 — 1854).
No 1851. gada dzīvoja Jelgavā, izdeva "Kapeiķu grāmatiņas no Amburģes".
Miris Jelgavā 1860. gada 19. martā.
Kārļa Hūgenbergera dzejas tehnika ir izkopta, valoda laba, bagāta izteiksmes līdzekļiem. Latviešu Literārās biedrības rakstu krājumā viņš publicēja rakstus par valodniecību un metriku. K. Hūgenbergers tulkoja un lokalizēja vācu klasiķu Gētes dabas dzejoļus un Šillera balādes.
Tulkoja Ēzopa, Lafontēna fabulas un brāļu Grimmu pasakas. Pirmais latviski tulkoja krievu dzeju un dažas Krilova fabulas. Mūža nogalē viņš aktīvi iesaistījies latviešu literārās valodas izkopšanā, laboja un recenzēja «Latviešu Avīzēm» piesūtītos manuskriptus.
- dzejas krājums "Derīgs laika kavēklis" (I.daļa - 1826, II. daļa - 1827), kura priekšvārdā rakstīja, ka latviešu valoda ir mīlīga, jauka, skanīga un visur derīga.
- Šillera "Tā dziesma no pulksteņa" (1827) un balāžu "Meitiņa no svešuma", "Galvojums" tulkojumi
- Gētes "Zvejnieks", Birgera "Tā dziesma no goda vīra" tulkojumi
- J.P.Hēbeļa "Rindnieku meita", "Auzu pūtelis", "Vaktnieks pusnaktī", "Viss iznīkst" tulkojumi
- dzejoļi "Sērdienītis lagzdīgalai", "Ticība"
- garīgo dziesmu tulkojumi (4 sašuvumi)
- "Veca mācītāja prieku svētdienā" (1832)
- "Kapeiķu grāmatiņas no Amburģes" (1-6, 1851-1852).
Hūgenbergera darbi iespaidoja Jura Alunāna daiļradi, kas par viņu liecināja:
Tu dziedāji skanīgi, jautri Latviešu mēlē papriekš spēcīgs, kā cits jau neviens.
Dēls bijis ārsts, ginekologs, apbedīts Majoros.
***
K. Hūgenbergers daudz strādāja pie «Latviešu Avīzēm». Sakopotas viņa dziesmas iznāca grāmatā: Derīgs laika kavēklis (I - 1826. g., II 1827. g.). Priekšvārdā viņš norāda, ka dziesmas būtību nevar citādi apzīmēt kā dziedot, ka laba dziesma ir kā skaists bērns, kas visiem patīk, kaut gan nezin, kā to saukt. Viņš iet pāri pamācības principiem un cenšas ar dziesmām atspirdzināt, sirdi pacilāt. Hūgenbergers sniedza pirmo Šillera Pulksteņa dziesmas tulkojumu. Bez tam viņš tulkoja daudz Šillera balādes (Meitiņa no svešuma, Galvojums u. c.). Viņš sniedza arī tulkojumus pēc Gētes (Zvejnieks), Birgera (Tā dziesma no goda vīra). Daudz viņš tulkoja pēc Hēbeļa (Auzu pūtelis, Vaktnieks pusnaktī u. c.). Viņš sacerējis arī dažus oriģinālus (Sērdienītis lagzdīgalai, Ticība) un tulkojis daudz garīgu dziesmu (4 sašuvumi).
Hūgenbergers meklēja savai daiļuma sajūtai jaunus izteiksmes līdzekļus. Viņa garā dabū latviešu valoda jaunu veidojumu. Viņš tiecas pēc vārdu īsinājumiem («salda gaida», «mākoņu zīles»), rada jaunus salikteņus («rītsaule», «saulkalns»), lieto zīmīgus darbības vārdus (Dzīvībiņu a i z r a u d ā j u sirdsēstos, Sirds nevar i z p u k s t ē t, Tas u z g u l s t drošam amatam). Vispār Hūgenbergers dod vārdiem savā starpā zīmīgas, tēlojošas attiecības. Šillera Pulksteņa dziesmas tulkojumā uzejam šādus teicienus: Tas šeitan ilgu mūžu baudīs; Un māte mīļas rūpes rāda, Par viņa zelta rītu gādā; Kaut zeltu mūžam viņa viena, Tās jaunās mīlestības diena.
Hūgenbergera raksti maz izplatījās; bija toreiz maz latviešu, kas viņa dzejas daiļumus mācēja cienīt. Bet turpmākie dzejas valodas attīstītāji daudz mantoja no Hūgenbergera. Viņa iespaids manāms arī pie Jura Alunāna, kas liecina par viņu: Tu dziedāji skanīgi, jautri Latviešu mēlē papriekš spēcīgs, kā cits jau neviens.
T. Zeiferts
L i t e r a t ū r a. Teodora Hugenberģers mūsu valodas un rakstniecības laukā, Austrums 1886. g. - K. Kundziņa Kārlis Hugenberģers, Zin. komisijas 4. Rakstu krājums 1888. g.
***
Literāts, dzejnieks, tulkotājs.
No 1851 Jelgavā. Latviešu Literārās (Draugu) biedrības priekšnieks (1851-1854), rosīgi darbojies laikr. "Latviešu Avīzes" Jelgavā.
Ursache: wikipedia.org, pilis.lv, news.lv, jzb.lv
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Kārlis Valentīns Hūgenbergers | Vater | ||
2 | Jūlija Hāgenbergere | Mutter | ||
3 | Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers | Sohn | ||
4 | Pēteris Valentīns Zamuels Hāgenbergers | Brüder | ||
5 | Lida Štāle Hugenbergere | Ehefrau | ||
6 | Karolīne Luīze Šarlote Reimere - Hāgenbergere | Ehefrau | ||
7 | Elfrīda Hilnere | Nichte | ||
8 | Фридрих Шиллер | Bekanntschaft | ||
9 | Johann Wolfgang von Goethe | Bekanntschaft | ||
10 | Juris Alunāns | Schüler | ||
11 | Jakobs Florentīns Lundbergs | Gleichgesinnte |
05.01.1822 | Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs
Laikraksts pastāv līdz 1915. gadam, kad Kurzemē Krievijas okupāciju nomaina iebrukusī Vācijas armija