Arvīds Kalniņš

Latviešu politiķis, ministrs, ķīmiķis, akadēmiķis Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijā no 1946. gada. 

Dzimis 1894. gada 18. augustā Rīgas apriņķa Bebru pagasta "Silavās".

Mācījās Rīgas pilsētas reālskolā (1905-1912), studēja Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātē, ko ar izcilību beidza 1916. gadā.

Pirmā Pasaules kara laikā beidza Aleksandra karaskolu Maskavā. Krievijas pilsoņu kara laikā strādāja Volīnijas guberņas Tautas saimniecības padomes sistēmā (1918-1920).

No 1920. gada strādājis Latvijas Universitātē.

Pēc atgriešanās Latvijā bija Latvijas Augstskolas Lauksaimniecības fakultātes Mežkopības nodaļas docents (1920-1922). Ievēlēts par 1. Saeimas deputātu (1922-1925), bija Latvijas Republikas zemkopības ministrs (1922-1923), Latvijas Republikas izglītības ministrs (1925). 1926-1940 vadījis avīzes "Jaunākās Ziņas" lauksaimniecības nodaļu.

Strādāja par Latvijas universitātes Mežu tehnoloģijas katedras vadītāju, profesoru (1922- 1939). Pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas izveides bija Mežsaimniecības fakultātes Mežu tehnoloģijas katedras vadītājs (1939), mācību prorektors (1940-1941; 1944-1946). 

No 1946. gada Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas mežsaimniecības problēmu institūta direktors, uz kura bāzes 1963. gadā izveidoja un vadīja Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas koksnes ķīmijas institūtu.

No 1958. gada līdz 1963. gadam bijis Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas ķīmijas un bioloģisko zinātņu nodaļas akadēmiķis – sekretārs.

Galvenos darbus veltījis koksnes pētīšanai, koksnes ķīmiskās modificēšanas procesiem.

Kā pirmais pierādīja (1923. gadā) to, ka ķīmiskas iedarbības ceļā var stimulēt skuju koku sveķu veidošanos un izdalīšanos atsveķošanas procesos. Viņa vadībā ir izstrādāta metode ķīmiski mīkstinātas koksnes iegūšanai, tika atrasti jauni paņēmieni koksnes konservēšanai,

1972. gadā izveidota metode koksnes hidrolizēšanai ar nolūku iegūt cukuru, etilspirtu, furfurols. Ir izstrādājis un ieviesis tuberkulozes ārstēšanas līdzekļa ПАСК ražošanas metodi 1950. gadā un furacilīna ražošanas metodi 1957. gadā.

No 1974. gada bijis žurnāla „Koksnes ķīmija” galvenais redaktors.

1951. gadā saņēmis PSRS Valsts prēmiju.

Patentētie izgudrojumi

• Sveķu pārstrādes aparāts (pagaidu apliecība Nr. 2775P, 1921. gada 22.aprīlī)
• Papīra un papes iegūšanas paņēmiens no hidrolizētas koksnes, paņēmiens pārtikas produktu uzglabāšanai inertajās gāzēs, augstvērtīgas presētas koksnes iegūšanas paņēmiens (pieteikumi patentiem 1930. gadu beigās)
• patenti par skaidu plākšņu, būvbloku izgatavošanas tehnoloģijām un iekārtām no koksnes, lauksaimniecības atkritumiem, meldra, kūdras utml. materiāliem; koksnes plastifikācijas metodes (PSRS autorapliecības Nr. 100199, 1955.; Nr. 111283, 1958.; Nr. 140566, 1961.; Nr. 24929, 1961.; Nr. В924, 1965.; Nr. 319494, 1971.; Nr. 3000044, 1971.)
• patenti par priežu un citu skujkoku sugu atsveķošanas metodēm un paņēmieniem (t.s. ar ķīmiskiem stimulātoriem) kolofonija un terpentīna ražošanai; dažādu sveķu skābju esteru un papīra līmju iegūšanas metodes un iekārta (PSRS autorapliecības Nr 146422, 1962; Nr 181644, 1966; Nr 163022, 1964; Nr 185622, 1966.)
• patenti par prettuberkulozes preparāta PASS izstrādāšanu un ieviešanu; antibakteriālā preparāta furacilīna izstrādāšanu; prolongētas darbības ārstniecisko preparātu; celulozes esteru celnovokaīna un celukarpīna iegūšanas metodi (PSRS autorapliecības Nr 591187, 1977; Nr 372230, 1972; Nr 497833, 1975.)
• patenti par antiseptiķu un citu aizsardzības līdzekļu izstrādāšanu (PSRS autorapliecības Nr 258279, 1969; Nr 305994, 1971; Nr 477836, 1975.)
• patenti par cirsmu un kokzāģētavu atkritumu pirolīzes tehnoloģiju etiķskābes, metīlspirta, furfurola, darvas, kokogļu un citu materiālu iegūšanai; skuju un zāļu vitamīnu miltu ražošanas tehnoloģiju un iekārtām (PSRS autorapliecības Nr 604857, 1958; Nr 136600, 1960; Nr 145328, 1962; Nr 367629, 1972.)