Marta Krustiņsone

Dzimusi Liepkalna-Ozolu pagastā rentnieka ģimenē. Māsas Elizabete (Elza) un Emīlija.

No 1912.gada Soc.dem. partijas biedre. Oktobra revolūcijas dalībniece Maskavā. 1918.g. darbojusies Sevišķajā nodaļā un revolucionārajā tribunālā. 1919.gada padomju Latvijas Statistikas komisariātā un lielinieku partijas Centrālkomitejā. 1924.gadā beigusi J.Sverdlova Komun. universitāti. Mācībspēks Rietumtautu universitātē no 1925.gada un J.Sverdlova Komun. universitātē no 1931.gada. 1938.gadā arestēta, pavadījusi 9 gadus izsūtījumā nometnē.

1947.gadā atgriezās Rīgā. Pēc viena gada Revolūcijas muzeja direktora vietnieces amatā vēlreiz izsūtīta līdz 1954.gadam. 1954-56 atpakaļ Revolūcijas muzejā.  Vissavienības nozīmes pensionāre no 1956.g., kas piedalījās Kom.partijas kongresos un pastāvīgi tika aicināta uz skolām kā komunista paraugs.

"Dižajos" padomijas gados par Martu Krustiņsoni tika runāts itin bieži - viņas vārds skanēja no LKP kongresu un Centrālkomitejas plēnumu tribībēm.

Visu savu garo mūžu Marta Krustiņsone veltījusi Oktobra revolūcijai un tās ideju īstenošanai. Taču, kā zināms, tieši šo ideju vārdā viņas ģimene tika smagi pārbaudīta un pati Marta Krustiņsone gandrīz divus gadu desmitus aizvadīja Gulagā (Piezīme: 15 gadus).

Marta Krustiņsone strādājusi 1919. gada padomju Latvijas Statistikas komisariātā, LKP CK, bijusi Revolūcijas muzeja direktora vietniece. Vairākkārt personiski tikusies arī ar Ļeņinu.

Mūža pēdējos gadus viņa mita Rīgā Kr. Valdemāra ielā, pie savas māsas Elzas meitas Lilijas Lencmanes. (Kā zināms, Krustiņsonu ģimenē bija 3 māsas - revolucionāres.) Dzīve bijusi visai pieticīga, jo pārtikt abām nākas tikai no nepilniem 30 latiem, kas mēnesī paliek pāri pēc dzīvokļa īres nomaksāšanas. 

Kā apgalvo Lilija Lencmane, viņas tante pat savos 100 gados neesot mainījusies ne par mata tiesu - vienmēr ir akurāta, sakopta un prasībās pret sevi stingra. Arī no saviem principiem un partijiskās nostājas nekad neatkāpusies, tāpēc brīžiem pat šķiet, ka viņa dzīvo it kā pagātnē. Savukārt Krustiņsones kundze uzskatīja, ka visu mūžu viņu vadījuši Krilova fabulu motīvi. Tā, piemēram, kādā no fabulām, kurā stāstīts par zosīm, kas lielās ar savu priekšteču - Romas glābēju panākumiem, tiekot pamācīts: lieciet mierā savus senčus, labāk domājiet par to, ko jūs paši esat labu paveikuši.

Arī  savos 100 gados Krustiņsones kundze bija pārliecināta - ja kāds viņai vēlreiz ļautu nodzīvot tik garu mūžu, viņa nešaubīdamās atkal izvēlētos to pašu gadsimta sākumā uzsākto ceļu, kuru, par spīti visām grūtībām, joprojām uzskata par svētu.

Mirusi Rīgā 101 gada vecumā.

PSRS prokurora vietnieka izziņa par Martas Krustiņsones notiesāšanu Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājam Prof. A.Kirhenšteinam Slepeni, Nr.13/4296s 

1944. gada 29. martā Atbildot uz 1944. gada 9. februāra Nr.88 Martu Mārtiņa meitu Krustiņsoni PSRS IeTK Sevišķā apspriede par piedalīšanos kontrrevolucionārajā organizācijā notiesāja ar ieslodzījumu labošanas darbu nometnē.

Ar lietā savāktajiem pierādījumiem Krustiņsone atmaskota viņai izvirzītajā apsūdzībā. Pamata lietas pārskatīšanai nav. Krustiņsones iesniegums ir atstāts bez apmierināšanas, par ko viņai ir paziņots. PSR Savienības prokurora vietnieks, justīcijas 1. klases valsts padomnieks Šahovskojs

Avots : Avots: Sagatavots pēc Ilonas Treijas raksta "Marta Krustiņsone tortē sprauž 100 sveces" ( Rīgas Balss - 20.04.1995.)

LVA, 290.f., 1.s.apr., 20.l., 1.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Vīrs - Kārlis Pečaks, dēls Leonards Pečaks (dz.1917).