Ludvigs Ādlers
Ludvigs Ādlers
- Geburt:
- 19.08.1895
- Tot:
- 12.12.1965
- Burial Datum:
- 18.12.1965
- Zusätzliche namen:
- Adlers
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Soldat, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs
- Friedhof:
- Friedhof Brookwood, London, UK
Dzimis Jaungulbenes pagastā. Beidzis reālskolu Pēterburgā.
Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1915. gada maijā, dienējis 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā.
Beidzis Gatčinas praporščiku skolu. Piedalījies daudzās kaujās.
1917. gada 12. janvārī pie Ložmetējkalna stājās kritušā rotas komandiera vietā, pats, smagi ievainots, turpināja kauju, līdz atsita pretinieku. Pēc tam bezsamaņas stāvoklī tika evakuēts. Ievainojuma dēļ zaudēja kreiso roku.
Apbalvots arī ar Vladimira ordeņa IV šķ.
1919. gada 15. jūnijā iestājies brīvprātīgi Latvijas armijā. Bija Gaujienas, Smiltenes komandants. Ieskaitīts 9. Rēzeknes kājn. pulkā.
1920-1921. gadam rotas komandieris.
Ar Lāčplēša ordeni apbalvots par 1917. gada 12. janvāra cīņām pie Ložmetējkalna.
1922. gadā atvaļināts. Nodokļu inspektors Rīgā. Piešķirta jaunsaimniecība Jaungulbenes pag. Ezernieku pusmuižā. A/s "Latvijas kokvilna" revīzijas komisijas priekšsēdētājs.
1944. gada oktobrī devies uz Vāciju, no kurienes 1949. gada jūlijā emigrējis uz Angliju.
Darbojies privātā saimniecībā, bijis "Daugavas Vanagu" fonda darbvedis un nama pārvaldnieks.
Apbedīts Londonā - urna apglabāta Brookwood kapos, latviešu nodalījumā.
Avots: http://www.lkok.com
Keine Orte
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Arvids Skurbe | Genosse |
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.