Jānis Dūmiņš

Dūmiņš dzimis Rīgā 1922.gada 30.martā.

1949. gadā beidzis Latvijas Valsts Konservatorijas pirmo profesionālo kordiriģentu izlaiduma grupu (Pētera Rības kl.).

No 1950.gada līdz 1994.gadam Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors.

1950- 1954.g. -papildinājis meistarību  Ļeņingradas (Pēterburgas) Konservatorijas kordiriģēšanas aspirantūrā (Georgija Dmitrevska kl.).

1953 – 1960.g.  - bijis Valsts akadēmiskā kora (vēlākā "Latvija") mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

1957 – 1958. g. strādājis par profesoru Tbilisi, Gruzijā

Vairāku Latvijas rajonu (Ogres, Tukuma, Ludzas, līdz mūsdienām Talsu ) dziesmu svētku virsdiriģents. Virsdiriģents arī Latvijas Skolu Jaunatnes dziesmu svētkos un starptautiskajos studentu dziesmu svētkos Gaudeamus.

1960-1967.g. Jānis Dūmiņs bijis izcilu amatierkoru vadītājs, viņš strādājis par Latvijas ZA TK Gaismas pils diriģentu (sakarā ar gatavošanos 8. Starptautiskajam demokratiskās jaunatnes un studentu festivālam Helsinkos 1962. g. augustā).

1960 – 1985.g. izveidojis Jaunatnes – Latvijas Medicīnas akadēmijas un rūpnīcas VEF TK Rīga - un bija tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Ar šo kori XX g. s. 60./80. gados Jānis Dūmiņš ieguvis uzvaras Latvijas “dziesmu karos” un starptautiskos konkursos, nesis latviesu kora kultūras slavu Somijā, Polijā, Vācijā, Čehijā, Slovākijā, Austrijā, Bulgārijā, daudzās bijušajās PSRS republikās.

No 1962.gada jauniešu kora «Rīga», tagad «Sen-Rīga» mākslinieciskais vadītājs, starptautisku koru konkursu laureāts.

Jānis Dūmiņš bija ilggadējs Latvijas Valsts Konservatorijas / J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas profesors.

Sākot ar debiju Ogres apr. dziesmu svētku virsdiriģenta postenī 1948.g. viņš bija Latvijas dziesmu svētku un dziesmu dienu kopkorus skaitliski visvairāk vadījušais virsdiriģents.

Padomju apbalvojumu ( Tautas mākslinieks, Valsts prēmijas laureāts un d. c.) vidū vienīgais latvju mūziķis ar Gruzijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka Goda nosaukumu.

No 1995.gada līdz 2000.gadam Rīgas pedagoģijas un vadības augstskolas profesors.

1996.02.08. piešķirts Triju Zvaigžņu Ordenis (IV šķira, ),

no 1997.g. Latvijas ZA zinātniskās Padomes Goda loceklis. Reitera Fonda Goda biedrs, nenogurdināms sabiedriskais darbinieks.

Mūža nogalē, kopš 2007.g. novembra Vienpadsmit Dziesmu svētku virsdiriģents, koru "Rīga" un "Senrīga" vadītājs un diriģents, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris profesors Jānis Dūmiņš bija palicis bez mājām un ir spiests lūgt pajumti draugu ģimenē, raksta "Latvijas Avīze", jo nama īpašnieks Gints Krīgers vienpusēji paugstināja īres maksu Dūmiņiem, savukārt valsts un pašvaldība ar dzīvojamo platību necentās nodrošināt.

***

Maestro 12.(1955.) dziesmu svētkos debitē ar Pētera Barisona/ Arvīda Skalbes jau visos iepriekšējos svētkos skanējušo, tautai labi pazīstamo "Dziesmai šodien liela diena". Centieni, atrast savu muzikālo skatījumu, raksturīgi visam tālāko gadu Jāņa Dūmiņa virsdiriģenta repertuāram ("Karaļmeita", "Jāņuvakars", "Ziemeļblāzma", "Rozēm kaisu istabiņu" un d. c. ) Arī Staņislava Moņuško Mazurkai no operas "Apburtā pils" – jauktajam korim ar pavad. 15. (1970.) dziesmu svētkos, kuras partitūras oriģinālvariantu Jānis Dūmiņš sameklē Pēterburgas arhīvos, panākdams poliskās partitūras reti temperamentīgu un spožu t.s. Tautas koru apvienotajā priekšnesumā.

Savu virsdiriģenta repertuaru sagatavo ciešā radošā sadarbībā ar komponistiem, dzejniekiem. Piemēram, Valtera Kaminska/ Ojāra Vācieša kantatveidīgo "Dzīves dziesma" 16.(1970.) dziesmu svētkos, vai Arvīda Žilinska / Laimona Vāczemnieka "Mūžīgā uguns" 15.(1965.) dziesmu svētkos – sniedzot lietišķus priekšlikumus komponistam šīs dziesmas “koriskākas” partitūras izstrādē. Jānim Dūmiņam raksturīgie interpretācijas “rakumi” nodarbina vecmeistaru arī gaidāmo 23. (2003.) dziesmu svētku sagatavošanas procesā, daudzos Latvijas rajonu kopkoru mēģinājumus nenogurtoši apmeklējot un programmā paredzētajai “savai” dziesmai – Alfrēda Kalniņa t. dz. apdares "Dziedot dzimu, dziedot augu" ( skanējušai jau 9., 12., 14., 18., 20. svētkos ) kopkora sestajā priekšnesumā atrast līdzšim vēl neizbaudītu “mūzikālā pipariņa” garšu...

Avoti:

http://www.dziesmusvetki2003.lv/

http://www.news.lv

Briede Vija – monogrāfija Jānis Dūmiņš – R., 1983.

   ******

Muzikālo vecāku - Rīgas Sv.Pāvila baznīcas koristu Latvijas Sarkanā Krusta slimnīcas sanitāra baldonieša Jāņa Dūmiņa un mātes, skultietes Monikas Dūmiņas - rosināts, Jānis Dūmiņš jau no 9 gadu vecuma privāti apguva vijoļspēli pie Grīziņkalna mūzikas skolotāja Kārļa Reinfelda.

1936.g. - 1944.g. bija Baldones jauktā amatierkora vadītājs un to sagatavoja Dziesmu svētkiem.

   *****

Meita -  muzikoloģe, ērģelniece, diriģente Ilze Dūmiņa-Kroja Holcere, Grāca (Austrija).

Mazmeita - pianiste Katrīna Kroja. 2022.gada J.Dūmiņa piemiņas koncertā spēlēja savu klavierkoncertu.