Rūdolfs Opmanis

Pulkvedis-leitnants.

Dzimis Valkā, beidzis Valkas reālskolu.

1919.g. 25.II brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, dienējis Valmieras kājnieku pulkā.

No 1933.g. Armijas štāba Operatīvās daļas nod. priekšnieka palīgs, no 1939.g. – Dienesta nod. priekšnieks. Vācu okupācijas laikā mobilizēts latviešu leģionā.

1934.g. 13. aprīlī  sareģistrējas ar Bertu (dzim. Laurs) no Braslavas

Pēc II pasaules kara darbojies Kurzemes nacionālo partizānu grupā, kritis kaujā.

Apbalvots ar vairākiem ordeņiem, tsk. Igaunijas Brīvības krusta II šķiru 3. pakāpi.

**

OPMANIS Rūdolfs Kārļa d., pulkvedis leitnants

•                 Beidzis Valkas reālskolu,
•                 1919. II 25. Valmieras kājnieku pulka brīvprātīgais,
•                 1919. X 08. Karas skolā,
•                 1919. XII 01. kadets II rotā,
•                 1920. V 01. nodaļas komandieris,
•                 1920. V 01. kadets kaprālis,
•                 1920. V 20. beidzis un paaugstināts leitnants pakāpē izd. 1919. XII 01.,
•                 1920. V 20. Valmieras kājnieku pulka IV rotas vada komandieris,
•                 1920. IX 01. bataljona (II) ložmetēju rotas vada komandieris,
•                 1921. IV 01. pulka ložmetēju rotas vada komandieris,
•                 1922. VI 01. pulka ložmetēju komandas (II) vada komandieris,
•                 1923. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,
•                 1925. V 19. apbalvots ar Igaunijas Brīvības Krusta II pakāpes III šķīru,
•                 1925. X 20. piekomandēts Igaunijas II kājnieku pulkām,
•                 1926. III 09. apbalvots ar Igaunijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,
•                 1926. X 05. atkomandēts pulkā,
•                 1926. VI 21. paaugstināts virsleitnants pakāpē izd. 21.03.1925.,
•                 1927. IX 21. beidzis Virsnieku kursus ar I šķīru,
•                 1928. XI 01. Sakaru komandas vada komandieris,
•                 1928. XI 28. apbalvots ar Latvijas Republikas atbrīvošanas cīnas 10.gadu
•                                 jubilejas medali,
•                 1929. II 18. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķīru # 1350,
•                 1930. VIII 04. rotas (I) vada komandieris,
•                 1931. VI 30. apbalvots ar Lietuvas neatkarības 10.g. jubilejas medali,
•                 1932. XII 23. beidzis Kara akadēmiskus kursus,
•                 1933. I 24. Rotas (II) vada komandieris,
•                 1933. I 30. piekomandēts Armijas štāba operatīvai daļai, statistikas nodaļas
•                                 priekšnieka palīgs,
•                 1933. XI 17. paaugstināts kapteinis leitnants pakāpē izd. 1925. III 21.,
•                 1934. II 01. Instruktoru rotas komandiera palīgs,
•                 1934. X 06. rotas (IV) komandiera palīgs,
•                 1934. XI 14. Armijas štāba operatīvas daļas dienesta nodaļas priekšnieka palīgs,
•                 1934. XI 17. Paaugstināts kapteinis pakāpē izd. 1925. III 21.,
•                 1937. V 10. Operatīvas daļas II nodaļas priekšnieka v.i.,
•                 1939. I 10. Operatīvas daļas II nodaļas priekšnieks,
•                 1939. II 02. paaugstināts pulkvedis leitnants pakāpē izd. 1939. II 02.,
•                 1939. apbalvots ar Aizsargu organizācijas Nopelnu krustu,
•                 1939. XII 04. apbalvots ar Viestura ordeņa III šķīru # 111 ar šķēpiem,
•                 1940. VI 15. piekomandējuma Rēzeknes kājnieku pulka bataljona (I) komandieris,
•                 1940. IX 18. atkomandēts,
•                 1940. IX 19. pārskaitīts uz 183. strēlnieku divīziju,
•                 1940. XI 15. apstiprināts 183. strēlnieku divīzijas operatīvas nodaļas priekšnieka
•                                 palīga amata,
•                 1941. VI 24. atvaļināts,
•                 1943/1945. Leģionā,
•                 1944. IX 01. iecelts par II būvpulka bataljona (IV) komandieri,
•                 1946. kritis partizāņu cīņas Ugāles Zūru rajonā.     

**

Izdevis grāmatu "Ekonomiskā mobilizācija", 1934

4. 1946.g. 23.02. Ventspils apriņķa Zūru mežā kaujā ar čekas karaspēku krita Puzes-Piltenes nacionālo partizānu grupas dalībnieki:

1. pl-ltn. Rūdolfs Opmanis,

2. Pēteris Šāvējs,

3. Jānis Sēkliņš,

4. Ludolfs Kļava,

5. Alfreds Grāvelsiņš,

6. Bruno Auers,

7. Maksis Ķierpe,

8. Roberts Krastiņš.

***

Puzes - Piltenes "meža brāļi" darbojās samērā piesardzīgi. Būdami diezgan ievērojamā skaitā, viņi apmetās Kurzemes ziemeļrietumu daļā. Labvēlīgus apstākļus tam radīja lielie Ugā­les - Dundagas - Zūru - Zlēku meža masīvi.

Puzes - Piltenes partizānu grupu, kas bāzējās Zūru meža masīvā, tajā laikā vadīja Kār­lis Brīvnieks. Viņa rīcībā bija vairāk nekā 40 vīru, kas bija izvietoti Zūru meža masīva centra bunkuros. "Meža brāļi" dzīvoja noslēgti. Ar ārpasauli viņus saistīja sakari un vienības avīzes "Kurbads" eksemplāri, ko viņi izplatīja tautā.

1946.gada 23.februārī apmēram bataljonu liela čekas speciālā karaspēka vienība, kas atbrauca automašīnās, ielenca partizānu nometni. Bija dziļš sniegs, sals sasniedza -30 grādus. Pēc pēkšņā uzbrukuma partizāni, būdami pat nepietiekami apģērbti, bija spiesti atšaudīties un atkāpties. Drosmīgais partizāns Pēteris Šāvējs, iedams pa dziļo sniegu visā augumā, bez ieroča nesis vēl arī radio un "Kurbada" materiālus. Okupantu ložmetēja kārta ķēra viņu vēderā. Ie­vainotais lūdzis, lai viņu nošauj.

Roberts Krastiņš izdarīja viņa pēdējo lūgumu. Tūlīt ienaidnie­ka lode izdzēsa arī Krastiņa dzīvību. Smagi ievainoja Albertu Grāvelstiņu. Viņš nošāvās pats.

Eduards Trapāns ievainots izgāja no ielenkuma.

Izlaušanās laikā pulkvedis Rūdolfs Opmanis stāvējis piespiedies pie lielas egles stumbra. Kad kāds partizāns pieskārās viņa plecam, pulkvedis sabruka jau miris. Pulkvedis Opmanis nebija uzņēmies šīs grupas vadību aizbildinoties, ka ne­pazīstot vietējos apstākļus.

Uz kvartālstigas krustojuma bija novietoti divi ložmetēji. Partizāni caur egļu biezo jaunaudzi piezagās tiem klāt un ar mašīnpistoļu kārtām iznīcināja ložmetēju apkalpes. Un ceļš vaļā. Uz nākošās stigas priekšā čekistu ķēde. Partizāni, slēpjot pēdas, kas nodevīgi palika sniegā, sa­dalījās. Daļa aizgāja uz Kabiles grupu.

Alfrēds Krūziņš un Ēriks Vangrovs uz Ventspils pusi. Liela daļa partizānu šķērsoja dzelzceļu un šoseju. Pāri Rindas upei tie nonāca Puzes "Betmejos".

Saimnieks Einārs Anderšmits ragavās aizveda ievainotos un ložmetēju uz meža siena šķūni. Rēboku ģimene no tuvējām "Purmaļu" mājām sniedza "meža brāļiem" nesavtīgu palīdzību.

Sadursmes vietā palika kritušie partizāni: pulkvedis Opmanis, Pēteris Šāvējs, Jānis Sēkliņš, Rūdolfs Kļava, Alfrēds Grāvelstinš, mežkopis Bruno Auers, Maksis Ķērpe un Roberts Krastiņš. Seši no viņiem tika apbedīti kaujas vietā Zūru mežā tā sauktajā "Vārnu Valkā", kur 1992.gada 20.jūnijā tika atklāts un iesvētīts piemineklis kritušajiem cīnītājiem.

***

Avots:

• J. Vasiļevskis
•  LVVA 1474-1-1280-19, 1492-1-134-325, 5601-1-4535.;
•  „Latviešu karavīrs otrā Pasaules karā”, Trimdā, 1970/1989.;
•  „Latvijas armijas augstākie virsnieki” R., 1998.;
•  V. Eihenbauma arhīvs # 360.