Jānis Aleksandrs Freijs

Freijs Jānis Aleksandrs bija baptistu sludinātājs, garīgu rakstu autors, apgādātājs un tirgotājs.

Dzimis  Sudinču ciematā, Šauļu apriņķī Lietuvā.

1873.–1877.gadam mācījies Rīgas Mārtiņa baznīcas un Rīgas pilsētas zēnu skolā Āgenskalnā, pašmācības ceļā ieguvis skolotāja tiesības.

1877.–1879.gadam strādājis Daugavgrīvas baptistu draudzes pamatskolā par skolotāju. 1883.–1893.gadam bijis sludinātājs Daugavgrīvas baptistu draudzē,

1885.–1886. gadam darbojies Apšuciema,

1890.–1903. gadam un 1917. – 1920.gadam strādājis Āgenskalna,

1892.–1893. gadam dabojies Mateus draudzē,

1922.–1930.gadam darbojies Semināra draudzē Rīgā.

1893.gadā ievēlēts par Latviešu baptistu draudžu savienības priekšsēdētāju.

1915.–1917.gadam bijis izsūtījumā Sibīrijā.

No 1917.gada rudens dzīvojis Maskavā un Sanktpēterburgā,

1918.gadā atgriezies Rīgā.

1922.gadā dibina un līdz l930.gadam vada Rīgas baptistu draudžu garīgo semināru.

1923.gadā iegūst Redlenes universitātes Kalifornijā goda doktora grādu.

Darbojies Rīgas domē, Rīgas latviešu biedrībā u. c. organizācijās. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa 3. šķiru. Otrā Pasaules kara laikā pārcēlies uz Pilteni.

80. gados pievērsies garīgajai rakstniecībai, tulkojis un sacerējis baptistu literatūru. 1905.–1915.gadam žurnālu “Avots” un  “Jaunības Tekas” apgādnieks un redaktors.

1885.gada –1915.gadam apgādājis ap 900 grāmatu, t. sk. savus darbus. Apgādājis galvenokārt baptistu literatūru. Izdevumiem bija lieli metieni (līdz  40000), daudzas grāmatas tika iespiestas atkārtoti,  to  koptirāža sasniedza 3 miljonus. 1897.gadā apgāds atradies Nometņu ielā 20, no 1899.gada L. Ķēniņu ielā 28. 

1906.gadā iekārtoja un nodeva Latvijas baptistu draudžu savienības īpašumā grāmatu spiestuvi un sietuvi L. Ķēniņu ielā 28, pats palikdams tās vadītājs. Bija pirmais Krievijas impērijā uzstādīja “Linotyp” burtu saliekamās mašīnas, pats Vācijā apguva to apkalpi un apmācīja burtličus.

Darbojies arī grāmatu izplatīšanas jomā. Noorganizējis kolportāžas tīklu, 1899.gadā atvēris grāmatu veikalu, 1899.–1909.gadam veikals atradies L. Ķēniņu ielā 28, no 1910.gada Brīvības ielā 13.

 Miris Piltenē. Apbedīts Ventspils Meža kapos.