Jēkabs Lauberts

Dzimis Jērcēnu pagasta lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Jelgavas lauksaimniecības skolu.

1915. gadā brīvprātīgi iestājies 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā. Piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura medaļu, sasniedzis vecākā unteroficiera pakāpi. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 20. martā Rūjienā. Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies visās brīvības cīņu kaujās. 1920. gada paaugstināts par leitnantu. 

1919. gada 17. aprīlī Ziemelvidzemē kopā ar seržantu Pumpīti uzspridzināja tiltu pār Melnupi; 19. aprīlī, kad mūsu rotas stiprā artilērijas apšaudē sāka atkāpties no pozīcijām pie Sāru muižas, ar enerģisku rīcību tās apturēja un sakārtoja, tā sekmēdams pozīciju noturēšanu. 

Atvaļināts 1922. gada 7. martā, līdz decembrim dienējis robežpolicijā Valmieras apriņķī, pēc tam bijis zemkopis tēva mājās Jērcēnu pagasta Lejaskančos.

1925. gadā atgriezies robežsardzes dienestā. Bijis posteņa priekšnieks Ludzas, pēc tam Ilūkstes apriņķī, vēlāk grupas priekšnieks. 1936. gadā jau strādājis kā vada komandieris Robežsargu brigādes 3. Jaunlatgales bataljonā.

Apbalv. ar TZO 2. pakāpes godazīmi, Aizsargu Nopelnu krustu par nopelniem aizsargu organizācijas darbā (bijis rotas komandieris 12. Ilūkstes aizsargu pulkā). 

Apcietināts 1941. gada 14. jūnijā un deportēts uz Krieviju. 1942. gada 5. septembrī PSRS leTK Sevišķā apspriede piesprieda brīvības atņemšanu uz 10 gadiem un ieslodzījumu labošanas darbu nometnēs (KPFSR KK 58-1). Miris 1944. gada 16. februārī Irkutskas apgabalā.Dzimis Jērcēnu pagasta lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Jelgavas lauksaimniecības skolu.

1915. gadā brīvprātīgi iestājies 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā. Piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura medaļu, sasniedzis vecākā unteroficiera pakāpi. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 20. martā Rūjienā. Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies visās brīvības cīņu kaujās. 1920. gada paaugstināts par leitnantu. 

1919. gada 17. aprīlī Ziemelvidzemē kopā ar seržantu Pumpīti uzspridzināja tiltu pār Melnupi; 19. aprīlī, kad mūsu rotas stiprā artilērijas apšaudē sāka atkāpties no pozīcijām pie Sāru muižas, ar enerģisku rīcību tās apturēja un sakārtoja, tā sekmēdams pozīciju noturēšanu. 

Atvaļināts 1922. gada 7. martā, līdz decembrim dienējis robežpolicijā Valmieras apriņķī, pēc tam bijis zemkopis tēva mājās Jērcēnu pagasta Lejaskančos.

1925. gadā atgriezies robežsardzes dienestā. Bijis posteņa priekšnieks Ludzas, pēc tam Ilūkstes apriņķī, vēlāk grupas priekšnieks. 1936. gadā jau strādājis kā vada komandieris Robežsargu brigādes 3. Jaunlatgales bataljonā.

Apbalv. ar TZO 2. pakāpes godazīmi, Aizsargu Nopelnu krustu par nopelniem aizsargu organizācijas darbā (bijis rotas komandieris 12. Ilūkstes aizsargu pulkā). 

Apcietināts 1941. gada 14. jūnijā Litenē un deportēts uz Krieviju. 1942. gada 5. septembrī PSRS leTK Sevišķā apspriede piesprieda brīvības atņemšanu uz 10 gadiem un ieslodzījumu labošanas darbu nometnēs (KPFSR KK 58-1). Miris 1944. gada 16. februārī Irkutskas apgabalā.

Avots:lkok.com