Eduards Ritsiks

Dzimis Valkas apriņķa Vidagas Ērgļukalnā.

Beidzis pagastskolu, draudzes skolu Lejasciemā, pēc tam Pleskavas skolotāju semināru, vēlāk mērnieku kursus Pēterburgas tehnoloģiskajā institūtā.

Krievu armijā iesaukts 1915. gada oktobrī, iedalīts leibgvardes Lietuvas pulkā, nosūtīts uz Kijevas praporščiku skolu. Pēc tās beigšanas 1916. gada oktobrī norīkots par instruktoru 178. rezerves pulkā.

1916. gada novembrī pārnācis uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulku, kurā dienējis līdz 1917. gada decembrim.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 7. jūlijā, dienējis 2. latviešu rezerves bataljonā, ar ko vēlāk iedalīts 6. Rīgas kājnieku pulkā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem, paaugstināts par virsleitnantu.

1919. gada 14. oktobrī pēc pavēles forsēt Daugavu pie Jumpravmuižas zem nepārtrauktas ienaidnieka ložmetēju un mīnmetēju uguns ar savu vadu šķērsoja upi, ieņēma pozīcijas un ar labi mērķētu uguni apklusināja pretinieka ložmetējus, tā dodams iespēju pārcelties arī citām daļām.

Par kauju nopelniem paaugstināts par kapteini.

1924.-1925. gadā beidzis virsnieku kursus. Pārcelts uz 1. Liepājas kājnieku pulku.

1936. gadā ieskaitīts bataljona komandiera kursos.

Apbalv. ar TZO V šķ.

Piešķirta jaunsaimniecība Lejasciema pagastā. 2. Pasaules kara laikā cīnījies latviešu leģionā.

Pēc kara atradies gūstekņu nometnē Putlosā. Vācijā, bēgļu nometnē Eslingenē.

Aktīvi piedalījies LKOK biedrības darbībā, revīzijas komisijas loceklis.

Vēlāk emigrējis uz ASV.

Miris Milvoki.

Apgalabāts Milvoki kapsētā.