Reinholds Bērziņš

Bija Krievijas pilsoņu kara dalībnieks, padomju politiskais darbinieks.

Dzimis Valmieras aprinķī, Ķoņu pagastā zemnieku ģimenē. Strādāja par ganu, bet vēlāk fabrikā par strādnieku.

1905. gadā iestājās Krievijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku partijā.

No 1909.gada bija skolotājs.

1911. gadā tika arestēts par kreisās literatūras izplatīšanu, par ko viņam bija vairāk kā gads jāpavada cietumā.

1912. gadā pabeidza Cēsu lauksaimniecības skolu.

No 1914. gada, kad sākās Pirmais pasaules karš, iesaukts Krievijas impērijas armijā.

1916. gadā pabeidza praporščiku skolu. Dienot propagandējis kreisās idejas.

1917. gadā kļuva par 40. armijas korpusa izpildkomitejas priekšsēdētāju, Rietumu frontes 2. armijas kara revolucionārās komitejas biedru.

No 1917. beigām līdz 1918. gada sākumam komandēja boļševikiem uzticamās latviešu vienības. Vadīja arestus Krievijas impērijas stavkā Mogiļevā. Pēc tam Bērziņš ar savām daļām tika nosūtīti uz fronti, kur piedalījās cīņās pret Ukrainas radas bruņotajiem spēkiem, kā arī poļu ģenerāļa Dovbra-Musiņicka poļu vienībām.

No 1918. gada janvāra komandēja 2. revolucionāro armiju, no februāra līdz martam bija Rietumu revolucionārās frontes virspavēlnieks.

No 1918. gada jūnija bija Sibīrijas augstākās kara inspekcijas priekšsēdētājs, Ziemeļu-Urālu-Sibīrijas frontes komandieris. No jūlija līdz novembrim komandēja Austrumu frontes 3. armiju.

No 1918. gada decembra līdz 1919. gada jūnijam bija Padomju Latvijas armijas inspektors.

Līdz 1920. gadam ietilpa Revolucionārās kara padomes sastāvā:

• Rietumu (1919. gada augusts-decembris),
• Dienvidu (1919. decembris-1920. gada janvāris),
• Dienvidrietumu (1920. janvāris-septembris) un 
• Turkmenistānas (1920. septembris-1921. novembris, 1923. decembris- 1924 septembris) frontēs.

1924. gada bija Rietumu kara apgabala priekšnieks.

1924. gadā demobilizēts. Ieņēmis dažādus amatus.

No 1927. līdz 1937. gadam strādājis vadošos amatos Zemkopības Tautas komisariātā saistībā ar kara rūpniecību.

1936.g.19.07  izslēdza no kom.partijas par "personiskiem sakariem" ar Smilgu, Muralovu un Eidemani.

1937. gadā tika arestēts. 

1938. gada 11. martā nošauts pēc PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas lēmuma. Apglabāts Komunarkā

1955. gadā tika reabilitēts.

                         ***

Sieva - Hildegarte Dimze (1897-1998). Meitas mākslinieces - Ārija Dimze (1919-1997) un Margarita Dimze (1920-2015).