Jūlijs Lūsis

Dzimis Vamierā, ieguvis pilsētas skolas izglītību.

Krievu armijā iesaukts 1913. gadā, iedalīts Baltijas jūras flotē. Pēc mācību komandu beigšanas

1916. gadā kā vecākais unteroficieris iedalīts Zemūdeņu divizionā, piedalījies cīņās ar vācu floti.

1918. gadā atgriezies Valmierā, kur mobilizēts Sarkanajā armija. No tās kopā ar visu apbruņojumu pie pirmās izdevības pārnācis mūsu pusē.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 1. jūnijā kā lielgabala vecākais piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, paaugstināts par seržantu.

1919. gada 18. novembrī Zemgalē pie Emburgas, kad ienaidnieka atklātās viesuļuguns dēļ nebija iespējams mūsu lielgabalu pārvest uz jaunu pozīciju ar pajūgu, kopā ar dažiem kareivjiem to paveica saviem spēkiem, uzsāka kauju ar pretinieka bateriju, vienu tās lielgabalu sašāva un pārējos piespieda steigšus bēgt, tā sekmēdams vispārēju pretinieka sakāvi visā kaujā.

Atvaļināts 1920. gada 23. decembrī.

Dzīvojis Valmierā.

1926. gadā atgriezies dienestā, seržants artilērists uz Latvijas karaflotes flagkuģa "Virsaitis".

Paaugstināts par visnieka vietnieku.

1940. gada 8. janvārī atvaļināts, pārcēlies uz dzīvi Bēnes pagasta Lūšos.

Apbalvots ar Viestura ordeni. TZO 1. pak. godazīmi.

1941. gada jūnijā atkāpies līdzi Sarkanajai armijai, Pečoros (Igaunijā) iestājies brīvprātīgo vienībā cīņai pret vācu armiju.

1941. gada 13. jūlijā Kocēnu pag. arestēts.

Ievietots Rīgas Centrālcietuma, pēc tam Salaspils koncentrācijas nometnē. No tās atbrīvots 1944. gada 21. martā.

Dzīvojis Blīdenes pagastā, no kurienes kopā ar ģimeni aizvests uz Vāciju.

Atgriezies Latvijā 1945. gada aprīļa beigās.

Strādājis Bēnes patērētāju biedrībā.

No 1956. gada oktobra dzīvojis Valmierā, Valmieras rūpkombināta strādnieks.

Miris Valmierā. Apbedīts Valmieras Centra kapos.