Hugo Helmanis

Hugo Helmanis (1895—1941) bija Latvijas armijas virsnieks, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris. Ievērojams ar daudziem, personīgi vadītiem, izlūkgājieniem ienaidnieka aizmugurē Latgales frontē, Latvijas Brīvības cīņu laikā.

Hugo Helmanis ir dzimis Rīgā 1895. gada 18.aprīlī. Ieguvis vidējo izglītību.

1914. gada jūlijā brīvprātīgi iestājies Krievijas impērijas armijā.

1915. gadā beidzis Nikolaja kara inženieru skolu. Ieskaitīts 8. Sibīrijas sapieru bataljonā, bet jau drīz pēc tam pārcelts uz 12.aviācijas divizionu. Kā lidotājs piedalījies vairākās gaisa kaujās, notriecis divas ienaidnieka lidmašīnas. Divas reizes kritis vācu gūstā, bet abas reizes izbēdzis. Vairākkārt apbalvots un paaugstināts par poručiku.

1919. jūlijā, pārnākot no kādu vācu bataljona, brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Iedalīts 1.Liepājas kājnieku pulkā vada, vēlāk rotas komandiera amatā. Piedalījies daudzās kaujās un izlūkgājienos.

1919.g. oktobrī paaugstināts par kapteini.

Lāčplēša kara ordenis piešķirts par 1920. gada 6. janvāra kauju Latgalē, kur Helmaņa vadītā vienība, atrazdamās ienaidnieka aizmugurē, negaidītā triecienā ielauzās Makužu sādžā un ieguva lielgabalu, divus ložmetējus u.c. kara materiālus. Pēc kara savu izlūkgājienu pieredzi apkopojis grāmatā Kapteiņa Helmaņa izlūku gājieni Latgales frontē.

1921. gadā kļūst par rotas komandieri, bet vēlāk, tajā pašā gadā, atvaļināts.

1922. gada novembrī iestājies Iekšlietu ministrijas dienestā kā sevišķu uzdevumu vecākais ierēdnis.

1923. gadā iecelts par Jelgavas apriņķa priekšnieku.

1924. gadā pilda tādu pašu amatu Kuldīgā. Bijis Kuldīgas Aizsargu pulka komandieris.

1925. gadā pārgājis uz Robežpoliciju Jelgavas apriņķī.

1926. gadā atvaļināts no Iekšlietu ministrijas dienesta.

1927.g. atgriežas armijas aktīvajā dienestā. Ieskaitīts 10.Aizputes kājnieku pulkā, bet jau tā paša gada septembrī, disciplinārā kārtā, atvaļināts.

1928-1929.g. grupas priekšnieks Zilupes robežapsardzības apgabalā. Vēlāk atgriezies Rīgā kur nodarbojies ar automašīnu tirdzniecību. Bijis biedrības Lāčplēšu Dižcilts dibinātājs un pirmais priekšnieks.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Helmanis pārceļas uz Jelgavu. Tur bijis nacionalizēto namu uzmērīšanas darbu vadītājs vietējā namu pārvaldē.

1941. gada 4.februārī Jelgavā apcietināts.

1941.g. 18.jūnijā pārvests uz Astrahaņas cietumu.

1941.g. oktobrī kara tribunāls piespriedis Helmanim nāvessodu. Sods izpildīts tā paša gada novembrī.