de

Jānis Bergs

Jānis Bergs dzimis Zaļenieku pagasta (Krimūnu pag.- 2013.g.) "KalējIkvildās"

Beidzis Jelgavas reālskolu un Kijevas praporščiku skolu.

Piedalījies 1. pasaules karā, cīnījies strēlnieku pulkos un atbrīvošanās cīņās.

Piedalījies arī Ziemassvētku kaujās 1916./1917.g. Apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni un Viestura ordeni.

Jānis Bergs bijis 16. Jelgavas aizsargu pulka 2. eskadrona komandieris. Bijis rezerves virsnieks.

Lauksaimnieks, "Zildeguņu" māju īpašnieks.

No 1937. gada pagasta vecākais Zaļeniekos, bijis arī pagasta revīzijas komisijas priekšnieks.

Darbojies kā valdes loceklis - kasieris Zaļenieku krājaizdevu kasē, bijis saviesīgās biedrības priekšnieks.

Sieva Berta Berga (sabiedriska darbiniece) ar bērniem Mirdzu un Zigurdu 1941. gada 14. jūnijā tika izvesti uz Sibīriju.

Berta Berga un Zigurds Bergs miruši Sibīrijā.

Meita Mirdza (Berga) Reihenbaha drīkstēja atgriezties mājās pēc 17 gadiem - 1958. gadā.

***

 * 1888. XII 29. Zaļenieku pag.; M. Lavīze, s. Berta dz. Briedis

                1916. Kijevas I praporščiku skolas junkurs,

                1916. XI 01. beidzis un paaugstināts praporščiks pakāpē,

                1916. XI 12. Latviešu strēlnieku rezerves bataljona Rotas (VI) jaunākais virsnieks,

                1916. XII 20. Latviešu strēlnieku rezerves bataljons pārformēts par pulku,

                1916. XII 31. Rotas (VIII) jaunākais virsnieks,

                1917. II 02. Maršrotas (91) komandieris,

                1917. II 07. izgāja no pulka,

                1917. II 11. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka Rotas (III) jaunākais virsnieks,

                1917. IV 18. Rotas (V) jaunākais virsnieks,

                1917. IX 08. – XI 26. Piekomandēts pie Latviešu strēlnieku rezerves pulka,

                1917. XI 25. ievēlēts par Rotas (V) komandieri,

                1917. XII 23. Rotas (V) komandiera palīgs. 

                1921/1940. Aizsargu organizācijā,

                1928. XI 14. apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru # 1197,

                1935. VIII 01. Jelgavas XVI aizsargu pulka eskadrona (II) komandieris,

                1938/1940. A/S „Bekona eksports” lauksaimniecības biedrības priekšstāvis, 

                 Apbalvots ar Viestura ordeni,

                Zaļenieku pagasta padomes priekšsēdētājs,

                Zaļenieku krājaizdevu sabiedrības valdes loceklis,

                Ūziņu piensaimnieku sabiedrības revidents,

                Zaļenieku pagasta "Zildeguņu" māju īpašnieks.

                Avots:       LVVA 1640-1-527-42.;

                               KVKVA 3454-1-412.;

                               Latviešu strēlnieku rezerves bataljona pavēle # 325/1916.;

                               Latviešu strēlnieku rezerves pulka pavēles # 12/1916.,

                                               # 41/1917. # 42/1917.;

                               Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka pavēles # 49/1917

                                               .,# 294/1917., # 383/1917.;

                               „Es viņu pazīstu”, R., 1939.

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Zigurds BergsZigurds BergsSohn00.00.192212.02.1954
        2Berta BergaBerta BergaEhefrau00.00.189100.00.1948
        3
        Alberts ReihenbahsSchwiegersohn19.01.192024.07.2021
        4
        Rūdolfs ReihenbahsRelative19.04.188210.11.1941
        5
        Velta ReihenbahaRelative25.08.192505.06.2013
        6Jānis BergsJānis BergsEntfernter Verwandter03.12.186325.12.1927
        7Dāvids FreimanisDāvids FreimanisNachbar04.08.187603.03.1967
        8Dāvids NeibergsDāvids NeibergsNachbar24.06.188025.11.1970
        9Kristaps BiezbārdisKristaps BiezbārdisGleichgesinnte, Soldat19.08.190120.11.1947
        10Dāvids CērpiņšDāvids CērpiņšGleichgesinnte01.05.185914.10.1919

        05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas

        Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.

        Hinzufügen Speicher

        10.12.1921 | Ūziņu biedrību nama atklāšana

        1912. g. nodibinājusies Ūziņu piensaimnieku savienība un tūdaļ radusies doma par sava nama celšanu. Iegūts 2 pūrvietas liels zemes gabals. Lauksaimniecības centrālbiedrība devusi plānu bez maksas. Pamatakmens ēkai ieliets 14.07.1913.

        Hinzufügen Speicher

        14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija

        Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter