Marta no Madelāniem, Lietuvas karaliene
- Geburt:
- 00.00.1210
- Tot:
- 00.00.1262
- Mädchenname:
- Morta
- Zusätzliche namen:
- Morta Mindaugiene
- Kategorien:
- Gouverneur, König
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Precīzu ziņu par Martas izceslmi nav. Taču izplatītākā versija ir tā, ka Marta bija latgaļu Madelānu pilskunga, meita, precējusies un kronēta par Lietuvas karalieni ar Mindaugu- vēlāko Lietuvas pirmo dižkunigaiti jeb karali. Laulībā piedzima vairāki dēli.
Daži vēsturnieki gan uzskata, ka Marta, iespējams, dzimusi zemgaļu apdzīvotajā Šauļu apvidū. Cits lietuviešu kunigaitis - Daumants bija precējies ar Martas māsu.
1251. gadā pāvests Inocents IV pasludināja, ka Lietuva atrodas Sv. Pētera aizgādnībā, un deleģēja Livonijas mestram kronēt Mindaugu par Lietuvas karali. Rīgā tika izgatavoti divi zelta kroņi ķēniņam un viņa sievai Martai. Kulmas bīskaps no Prūsijas tika aicināts piedalīties kronēšanas ceremonijā.
1253. gada 6. jūlijā notika Mindauga kronēšana (iespējams, tas notika Vorutas vai Viļņas pilī). Mindaugs saņēma no Livonijas mestra Lietuvu kā feodālo lēni.
1253. gada jūlijā Lietuvas karalis Mindaugs dāvināja Vācu ordenim Livonijā par solīto palīdzību cīņā pret žemaišu kunigaiti Vikintu viņa pārvaldīto Žemaitijas daļu - pusi Raseiņu, Laukavas (lietuviski Laukuva), Betigolas (lietuviski Betygala), Eragolas (lietuviski Ariogala) un jātvingu apdzīvotās Dainavas, kā arī visu Kuleni (lietuviski Kolainiai), Kārsavu (lietuviski Karšuva), Kroši (lietuviski Kražiai), Nederavu, Vizaini un Vangu (lietuviski Ivangėnai) abos Nemunas lejteces krastos.
1253. gada 21.augustā pāvests Inocents IV apstiprināja Vācu ordenim zemes Lietuvā, ko sakarā ar savu kronēšanu viņam dāvinājis karalis [Mindaugs]: visu Kārsavu un Vangu, kā arī pusi Dainavas un Raseiņu. Pāvests Inocents IV uzdeva Livonijas un Prūsijas arhibīskapam [Albertam II] iesvētīt un nozvērināt Vācu ordeņa brāli Krišjāni par Lietavas bīskapu saskaņā ar karaļa [Mindauga] vēlēšanos.
1254. gada 12.martā ar savu dēlu piekrišanu Lietavas karalis Mindaugs piešķīra bīskapam Krišjānim kā baznīcas devu pusi Raseiņu, Betigolas un Laukavas.
1254. gadā Mindaugs noslēdza mieru ar Volīniju un Tautvilu.
1258. gadā Lietuvas un Polockas karaspēks uzbruka Smoļenskai un Toržokai. Tā paša gada ziemā Zelta Ordas karaspēks sakāva lietuviešus un ieņēma visu Lietuvas zemi.
1261.g. hronikās minēs, ka Martai bijuši 2 dēli- Replis un Gerstukas.
Pēc Martas nāves 1262. gadā Mindaugs izlēma ņemt par sievu viņas māsu - Daumanta sievu. Pēc žemaišu kunigaiša Tranaiša mudinājuma 1263. gada 12. septembrī Daumants atriebjoties nogalināja karali Mindaugu un divus viņa dēlus, kas bija dzimuši laulībā ar Martu -Rukli un Rupeiķi. Vēsturnieku domas par to vai Martai bija 2 vai 4 dēli- dalās.
Kopā ar Tranaiti viņš piedalījās cīņās pret Mindauga dēlu Vaišvilku, pēc Tranaiša nogalināšanas 1265. gadā atstāja Nalseni un aizbēga uz Pleskavu.
Pēc Mindauga nāves par Lietuvas karali jeb dižkunigaiti kļuva Mindauga dēls Vaišvilks, kurš gan bija ievērojami vecāks un iespējams dzimis Mindauga laulībā ar citu sievu, nevis Martu.
Ursache: wikipedia.org, news.lv
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Mindaugas Dižkunigaitis | Ehemann | ||
2 | Daumantas, Pleskavas kņazs | Schwager |
22.09.1236 | Saules kauja. Baltu vienības diena. Balti sakauj sakšu - pleskaviešu iebrucējus
Saules kauja bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236. gada 22. septembrī pie Saules zemes ziemeļu robežas. Tajā žemaišu un zemgaļu karaspēks Vikinta vadībā iznīcināja apvienoto krustnešu karaspēku, kurā ietilpa gan ārzemju bruņinieki, gan Zobenbrāļu ordeņa mestra Folkvīna un tā sabiedrotā Pleskavas kņaza karaspēks, gan arī katoļu ticībā pārgājušo vietējo līvu, letgaļu un igauņu vasaļu karavīri. Kopš 2000. gada Latvijā un Lietuvā 22. septembri atzīmē kā Baltu vienības dienu.