Mindaugas Dižkunigaitis

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts  bija Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236. gada, gan kā karalis no 1253. gada. Mindauga vadībā notika lietuviešu cilšu konsolidācija pret Zobenbrāļu ordeni, bet pēc 1236. gada Saules kaujas - Vācu ordeņa atzaru - Livonijas ordeni. Mindaugs uzskatāms par Lietuvas valsts izveidotāju.

Mindauga izcelsme nav noskaidrota, bet tā noteikti ir saistāma ar kādu no tagadējās Lietuvas austrumu daļas Aukštaitijas valdnieku dzimtām. Atskaņu hronikas autors pieminējis, ka Mindauga vārdā nenosauktais tēvs ir bijis "dižs ķēniņš" (ein kunic grôß).

Baltkrievu vēsturnieks Vjačaslavs Nasēvičs izteicis hipotēzi, ka Mindauga tēvs ir bijis Nalsenes lietuviešu kunigaitis Daugerūts, kas no 1209. līdz 1213. gadam vadīja lietuviešu cīņas ar Livonijas bīskapu Albertu.

Tādā gadījumā Mindaugs ir bijis Jersikas ķēniņa Visvalža sievasbrālis un viņa zemju potenciālais mantinieks.

Mindaugs ir pieminēts kā viens no pieciem Lietuvas "vecākajiem kņaziem" 1219. gada miera līgumā starp baltu zemju valdniekiem un Volīnijas kņaziem. Kā pārējie Lietuvas vecākie šajā dokumentā pieminēti Živinbuds (jeb Živibunds), Dausprungs, Daujots un Vilikaila. Domājams, ka viņus visus ir vienojušas radniecības saites, jo Dausprungs bija Mindauga vecākais brālis, bet Daujots un Vilikaila bija Daugerūta mantinieka Stekša dēli.

Pēc uzvaras Saules kaujā, kas kalpoja par impulsu lietuviešu zemju konsolidācijai.

1236. gadā Mindaugs kļuva par Lietuvas dižkunigaiti.

1238. gadā Mindaugs pirmo reizi minēts rakstiskos avotos kā Lietuvas valdnieks.

1244. gadā Mindaugs ar lielu karaspēku iebruka Kurzemē, bet zaudēja kaujā pie Embūtes.

1251. gadā pāvests Inocents IV pasludināja, ka Lietuva atrodas Sv. Pētera aizgādnībā, un deleģēja Livonijas mestram kronēt Mindaugu par Lietuvas karali. Rīgā tika izgatavoti divi zelta kroņi ķēniņam un viņa sievai Martai. Kulmas bīskaps no Prūsijas tika aicināts piedalīties kronēšanas ceremonijā.

1253. gada 6. jūlijā notika Mindauga kronēšana (iespējams, tas notika Vorutas vai Viļņas pilī). Mindaugs saņēma no Livonijas mestra Lietuvu kā feodālo lēni, bet viņam bija jāatdod Livonijas ordenim daļu Žemaitijas un jātvingu teritorijas.

Kā liecina pētnieku rīcībā esošā informācija, 1253.gada 6.jūlijā kad ar Romas pāvesta Innocenta IV svētību Mindaugs kronēts par Lietuvas karali, reizē ar viņu kronēta arī karaliene Marta, kura cēlusies no Latgales ķēniņu dzimtas un bijusi Madalānu pilskunga meita.

Marta tika kronēta par Lietuvas karalieni atbilstoši sava laika tradīcijām - ar pāvesta svētību.

1253. gada jūlijā Lietuvas karalis Mindaugs dāvināja Vācu ordenim Livonijā par solīto palīdzību cīņā pret žemaišu kunigaiti Vikintu viņa pārvaldīto Žemaitijas daļu - pusi Raseiņu, Laukavas (lietuviski Laukuva), Betigolas (lietuviski Betygala), Eragolas (lietuviski Ariogala) un jātvingu apdzīvotās Dainavas, kā arī visu Kuleni (lietuviski Kolainiai), Kārsavu (lietuviski Karšuva), Kroši (lietuviski Kražiai), Nederavu, Vizaini un Vangu (lietuviski Ivangėnai) abos Nemunas lejteces krastos.

1260. gada 13. jūlijā žemaišu karaspēks sakāva Livonijas ordeņa karaspēku Durbes kaujā, kas bija lielākā ordeņa sagrāve 13. gadsimtā. Pēc šīs kaujas baltu apdzīvotajās teritorijās sākās plaša mēroga nemieri pret Vācu ordeņa varu.

1261. gadā Mindaugs pārņēma Žemaitiju savā pakļautībā un atteicās no kristietības un miera ar Livonijas ordeni.

Martas māsa bija cita Lietuvas kunigaiša- Daumanta sieva.

1262.g., kad Marta nomira, Mindaugs pieprasīja Daumantam šķirties un atdot Martas māsu viņam.

1263. gadā karavadonis Tranaitis kopā ar kunigaiti Daumantu sarīkoja sazvērestību, kuras rezultātā tā paša gada 12. septembrī Mindaugs un viņa divi dēli tika nogalināti.

Luterāņu mācītāja J. F. Rīvija (Rivius) hronikā esot minēts, ka 1618. gadā, novācot kāda torņa drupas, Aglonā atrasta marmora plāksne, uz kuras bijis uzraksts latīņu valodā: "Šeit atdusas Mindaugs, kunigaitis, lietuvietis..."