Arnolds Meri

Arnolds Meri (igauņu: Arnold Meri; 1919. gada 1. jūlijs — 2009. gada 27. marts) bija pirmais igauņu tautības Padomju Savienības Varonis, politiskais un sabiedriskais darbinieks. 2007. gadā bija apsūdzēts par piedalīšanos genocīdā.

 Lenarta Meri brālēns.

Dzimis Tallinā. Tēvs bijis igaunis, bet māte vāciete.

1926. gadā ģimene pārcēlās uz Dienvidslāviju, kur tēvs strādāja par pavāru, bet māte bija apteksne. Tur viņš pabeidza krievu sākumskolu un vēlāk krievu-serbu ģimnāziju.

1938. gadā ģimene atgriezās Igaunijā. Arnolds atrada darbu, bet gadu pēc ierašanās dzimtenē, viņu iesauca armijā.

Pēc Igaunijas okupācijas Arnolds Meri sadarbojās ar jauno varu. Sākotnēji tika ievēlēts Tallinas komjaunatnes komitejā. Uzreiz pēc ievēlēšanas viņam tika uzticēts izveidot komjaunatnes organizāciju armijā. Pēc Igaunijas armijas pārveidošanas sākotnēji par Tautas armiju, bet pēc tam par 22. teritoriālo strēlnieku korpusu, Arnolds Meri kļuva par tā 415. radiobataljona poļitruka vietnieku.

Otrā pasaules kara krustugunīs atradās jau no 1941. gada jūnija, kad pirmo reizi iesaistījās kaujās Pleskavas apgabalā.

1941. gadā tika apbalvots ar Padomju Savienības Varoņa ordeni. Kaujās, par kurām viņam piešķīra šo ordeni, viņu četras reizes ievainoja. Pēc izveseļošanās mācījās Maskavas kara inženieru skolā. Dienestu turpināja kā politdaļas vietnieks 249. Igauņu strēlnieku divīzijā, bet vēlāk 8. Igauņu strēlnieku korpusā.

1945. gada jūnijā viņu demobilizēja no armijas. Pēc tam viņš atgriezās dzimtenē, kur tika ievēlēts par pirmo Igaunijas PSR Centrālkomitejaskomjaunatnes sekretāru.

1949. gadā iestājās Augstākajā partijas skolā. Tajā pašā laikā tika nosūtīts uz Hījumā salu, kur viņš darbojās kā partijas pārstāvis vietējo iedzīvotāju deportācijās.

1951. gadā viņu izslēdza no Augstākās partijas skolas un atņēma PSRS apbalvojumus. Pēc tam viņš, kādu laiku strādāja par atslēdznieku, bet vēlāk pārvācās uz Altaju.

1956. gadā viņu reabilitēja. Pēc tam viņš pabeidza Augstāko partijas skolu un strādāja par politekonomikas pasniedzēju pedagoģijas institūtā.

No 1960. gada strādāja atkal Igaunijā. Ieņēma augstus amatus Izglītības ministrijā un citviet.

1989. gadā pensionējās. Ar savu brālēnu Lenartu Meri praktiski nekontaktējās.

Līdz mūža beigām viņš vadīja Igaunijas Antifašistisko komiteju.

2007. gadā Igaunijas prokuratūra izvirzīja pret Arnoldu Meri apsūdzības par deportāciju veikšanu Hījumā salā 1949. gada martā. Tomēr Meri tika atklāts plaušu vēzis, kas kļuva par iemeslu, lai izbeigtu tiesvedību pret viņu. 2009. gada 27. martā viņš nomira savā dzīvoklī, Tallinā.

Avots: lv.wikipedia.org