de

Jānis Zvirbulis

Dzimis Rīgā ( viens avots vēsta, ka 28.01, cits, ka 15.01.). Ieguvis komercskolas izglītību. Bijis grāmatvedis uzņēmumā "Treugoļņik".

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūnijā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem. kā arī citās Vidzemes artilērijas pulka cīņās, ticis ievainots.

1919. gada 25. oktobrī Rīgā laikā, kad ienaidnieks atklāja īpaši spēcīgu lielgabalu un ložmetēju uguni, būdams telefonists Pēterbaznīcas tornī, aukstasinīgi turpināja mūsu artilērijas apšaudes koriģēšanu. Ievainots galvā, posteni neatstāja, sekmēja ienaidnieka baterijas sašaušanu Torņakalnā, sevišķi bīstamas ložmetēju ligzdas iznīcināšanu pie jahtkluba.

Pēc brīvības cīņām dienējis Latgales artilērijas pulkā, leitnants, beidzis artilērijas virsnieku kursus.

Atvaļināts 1922. gada 8. jūnijā, dzīvojis Tukumā, bijis žurnālists avīzē "Jaunā Tukuma Balss".

1927. gadā pārcēlies uz Daugavpili un bijis laikraksta "Daugavas Vārds" Daugavpilī redaktors. kā arī 11. Tukuma aizsargu pulka komandiera palīgs-instruktors.

Laika posmā no 1932.-1934. gadam bijis žurnāla "Aizsargs" redkolēģijas loceklis.

Laika posmā no 1934. g. - 1935. g. 1. martam 9. bijis Madonas aizsargu pulka komandiera palīgs.

No 1935. g. 1. apr. tādā pašā amatā 6. Aizputes aizsargu pulkā.

No 1939. g. nov. Jelgavas apriņķa policijas 1. iecirkņa priekšnieka palīgs.

Apbalv. ar TZO V šķ., Aizsargu Nopelnu krustu.

1940. g. 7. novembrī no dienesta atbrīvots.

Dzīvojis Rīgā. Laika posmā no 1943.-1944. g. bijis Rīgas Centrālcietuma priekšnieka palīgs.

Miris Rīgā.

Ursache: lkok.com

Keine Orte

    loading...

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter