Pēteris Martinovs

Dzimis Valmierā ierēdņa ģimenē. Izglītojies Pētera I reālskolā Rīgā. 

Krievu armijā iesaukts 1915. gada septembrī, piekomandēts Ohtas sprāgstvielu fabrikai kā kantorists.

1917. g. martā iedalīts 15. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās Rīgas frontē.

Apbalvots ar Jura krustu un medaļu.

1917. gada augustā pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku.

Oktobrī kritis vācu gūstā.

1919. gada pavasari īsu laiku mobilizēts Sarkanajā armijā. 18. maijā no tās aizbēdzis un tūlīt brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā 1. partizānu pulkā Rūjienā. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem, ticis ievainots. Pārcelts uz 6. Rīgas kājnieku pulku, cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem Latgalē.

Paaugstināts līdz seržantam.

1919. g. 4-5. novembra naktī Rīgas apkaimē pie Kleistu muižas, kad niknā uzbrukumā ienaidnieks bija izpostījis mūsu telefona sakaru līnijas, zem spēcīgas uguns pilnībā atjaunoja sakarus, tā sekmēdams pretinieka atsišanu. 

Atvaļināts 1922. gada 10. aprīlī.

Bijis darbvedis Augšpils pagasta valdē, aizsargu nodaļas priekšnieks.

Apbalv. ar TZO V šķ. Piešķirts apbūves gabals Abrenē. 

Arestēts 1941. gada 14. jūnijā. Augšpils pagastā, kopā ar ģimeni deportēts uz Krieviju.

PSRS leTK Sevišķā apspriede 1942. gada 26. maijā piesprieda nāvessodu. Nošauts.