Aleksandrs Jēkabs Šūlmanis
- Geburt:
- 23.07.1886
- Tot:
- 11.02.1941
- Patronym:
- Jānis
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Juristen, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Richter, Soldat, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Piezīmju lauki: Aleksandrs Jēkabs Šulmanis dzimis Dobeles apr., Jaunplatones pag., "Jaun-Ērgļu" mājās, saimnieka ģimenē Aleksandrs Jēkabs Šulmanis 1905.gadā iestājās Rīgas politehniskā institūta mehānikas nodaļā Aleksandrs Jēkabs Šūlmanis 1905.gadā beidzis Rīgas pilsētas reālskolu
***
LKOK nr.3/681
Šulmanis, Aleksandrs
Leitnants Atsevišķā (studentu) rotā.
* 1886. g. 23. jūlijā (4. augustā) Platones pagastā.
+ 1941. g. 11. februārī Rīgas Centrālcietumā, NKVD noslepkavots. Atrasts 1941. g. jūlijā Rīgas Centrālcietuma masu kapā.
[]
Apbalvots par 1919. g. 3. marta cīņu pie Jaunās muižas Kurzemē.
1940.g. 7. oktobrī apcietināts Rīgā un ievietots Centrālcietumā.
ŠŪLMANIS ALEKSANDRS Jāņa dēls
Atsevišķās (Studentu) rotas leitnants.
Ordenis piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1886. g. 4. aug. Platones pag. lauksaimnieka ģimenē. Studējis RPI.
Krievu armijā iestājies 1915. g., dienējis 12. armijas štābā, sasniedzis karalaika ierēdņa pak. 1918. g. strādājis Vidzemes pārtikas valdē.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 20. dec., piedalījies kaujās 1919. g. martā-apr.
1919. g. 3. martā pie Skrundas Jaunmuižas Šulmanis ar savu ložmetēju apšaudīja ienaidnieku, kas centās aizturēt mūsu kājniekus, izraisīja apjukumu un piespieda lieliniekus atkāpties.
Pēc Rīgas atbrīvošanas pārcelts uz Armijas virspavēlnieka štāba komandantūru, vēlāk uz Ārlietu ministriju. Bermontiešu uzbrukuma laikā piedalījies Rīgas aizstāvēšanā. 1921. g. 1. maijā atvaļināts. 1925. g. beidzis LU. sācis strādāt par miertiesnesi Rīgas apgabaltiesā. Dzīvojis Rīgā.
1940. g. 7. okt. arestēts un ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, kur 1941. g. 14. febr. nošauts.
***
Dzimis 1886. g. 4. aug. Platones pag. lauksaimnieka ģimenē.
Studējis RPI. Krievu armijā iestājies 1915. g., dienējis 12. armijas štābā, sasniedzis karalaika ierēdņa pakāpi
1918. g. strādājis Vidzemes pārtikas valdē.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 20. dec., piedalījies kaujās 1919. g. martā- aprīlī.
1919. g. 3. martā pie Skrundas Jaunmuižas Šūlmanis ar savu ložmetēju apšaudīja ienaidnieku, kas centās aizturēt mūsu kājniekus, izraisīja apjukumu un piespieda lieliniekus atkāpties.
Pēc Rīgas atbrīvošanas pārcelts uz Armijas virspavēlnieka štāba komandantūru, vēlāk uz Ārlietu ministriju.
Bermontiešu uzbrukuma laikā piedalījies Rīgas aizstāvēšanā.
1921. g. 1. maijā atvaļināts. Piešķirts LKOK 3/681
1925. g. beidzis LU. Sācis strādāt par miertiesnesi Rīgas apgabaltiesā.
Dzīvojis Rīgā.
1940. g. 7. oktobrī arestēts un ieslodzīts Rīgas Centrālcietumā, kur 1941. g. 14. februārī nošauts.
***
Ursache: news.lv, lnb.lv, lkok.com
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Jānis Šūlmanis | Vater | ||
2 | Gustavs Otto Šūlmanis | Brüder | ||
3 | Jānis Šūlmanis | Brüder | ||
4 | Leonards Šūlmanis | Brüder | ||
5 | Dāvids Paulis Šūlmanis | Brüder | ||
6 | Anna Kugelberga | Schwester | ||
7 | Indriķis Gustavs Šūlmanis | Neffe | ||
8 | Irmgarde Anna Šūlmane | Schwägerin | ||
9 | Jānis Vilsons | Cousin | ||
10 | - Rēdbergs | Freund |
Keine Termine gesetzt