Paulis Celle

Dzimis Ventspilī. Ieguvis vidusskolas izglītība. Bijis ierēdnis bankā.

Krievu armijā iesaukts 1913. gada oktobrī, beidzis praporščiku skolu un kavalērijas karaskolu Polijā.

Piedalījies kaujās.

Apbalvots ar Jura krusta IV šķ.

1918. gada 28. februārī armiju atstājis, tā paša gada maijā iestājies Ukrainas armijā, kurā dienējis līdz 1919. gada 26. janvārī.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada februārī, piedalījies daudzās kaujās pret lieliniekiem.

1919. gada 6. jūlijā Latgalē izlūkgājienā Rudzātu-Līvānu rajonā ar 12 jātniekiem uzbruka lielinieku daļām, aizdzina tās no ceļa, pa kuru pārvietojās mūsu artilērija, un ieņēma Steķu muižu; pēc tam niknā uguni novēroja nocietināto Rudzātu muižu.

Armijā palicis arī pēc brīvības cīņām.

Dienējis 1. Kurzemes divīzijas pārvaldē un 1. jātnieku pulkā.

Paaugst. par pulkvedi-leitnantu.

Apbalvots:

• LKO ordeni
• TZO V šķ.,
• Viestura ordeni.

Bijis Daugavpils latviešu biedrības padomes loceklis.

Padomju okupācijas gadā no armijas atvaļināts.

1941. gada aprīlī repatriējies uz Vāciju. 1941. gada maijā Berlīnē darbojies atjaunotajā Latvijas nacionālo karavīru savienībā.

1942-1943. gadam bijis Daugavpils pilsētas apgādes nodaļas vadītājs.

1943. gadā iesaukts latviešu leģionā, bijis bataljona komandieris 3. robežsardzes pulkā.

No 1943. gada 6. februāra līdz 1. septembrim bijis 3. robežsargu pulka komandieris, pēc tam līdz 1945. gada 25. janvārim latviešu leģiona 15. divīzijas 32. pulka bataljona komandieris, tad atvaļināts nervu sabrukuma dēļ.

Kara beigās nokļuvis Vācijā, kur arī palicis uz dzīvi.

Miris Minsterē.