Alfrēds Eduards Bergmanis

Militārs darbinieks, pulkvedis-leitnants.

Dzimis Salgales pag. Kanneniekos lauksaimnieka ģimenē.

1904. gadā kā brīvprātīgais iestājies armijā, 3. Varšavas cietokšņa pulkā.

1905.gadā mācījies Kazaņas junkurskolā (beidzis 1908 kā podporučiks.); dienējis 113. kājnieku pulkā.

No 1912. gada bijis virsnieks 14. Sibīrijas strēlnieku pulkā.

1. Pasaules kara sākumā 1914. gada novembrī kaujās pie Lodzas kritis vācu gūstā, no kura Latvijā atgriezies 1918. gada augustā.

Dzīvojis pie vecākiem Emburgas apkārtnē.

1918. gada decembrī beidzis mērnieku kursus Jelgavā.

No 1918. gada 6.decembra bijis policijas iecirkņa (no 1919.6.1 milicijas rāj.) priekšnieks Jelgavā.

1919. gada aprīlī ieskaitīts Tukuma apriņķa valdes dienestā.

No 1919. gada 5.maija bijis Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos virsleitnants. Dienējis 1. Neatkarības bataljonā, Malienas bataljonā, 1. Liepājas kājnieku pulkā. No 1920. gada bijis kapteiņa pakāpē, no 1924. gada jau pulkvežleitnanta pakāpē.

No 1920. gada maija dienējis Apsardzības ministrijā, bijis kancelejas nodaļas priekšnieka vietnieks un ēkas komandanta vietas izpildītājs.

1921.gada aprīlī pārcelts uz Kara tiesu, novembrī - uz Rīgas Kara slimnīcu kā saimniecības priekšnieks.

1923. gadā kā brīvklausītājs beidzis kara juridiskos kursus.

1927.gada augustā atvaļināts pēc paša vēlēšanās.

Beidzis LU Tiesību zinātņu nodaļu. Bijis Daugavpils apgabaltiesas Krustpils iecirkņa miertiesnesis, vēlāk - Krāslavas iecirkņa miertiesnesis. 18. Daugavpils aizsargu pulka aizsargs.

1940. gadā atbrīvots no amata. Vācu okupācijas laikā no 1942. gada bijis Bauskas apriņķa miertiesnesis.

1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

Miris Oldenburgā.

1968. gada augustā urna ar pīšļiem apglabāta Rīgā, II Meža kapos.

Precējies pirmo reizi, laulībā dzimis dēls Voldemārs (1912-90), otrreiz precējies 1922. gadā ar Vilmu Lucavu (1896-1966), meitas Silvija Agnese (1923), Biruta Līvija (1926), Edīte (1932), dēls Ivars (1935).

LVVA, 5601. f., 1. apr., 549. 1.; EVP. Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918-1940 : biogrāfiskā vārdnīca / Latvijas Valsts vēstures arhīvs. - Rīga, 1998. - ISBN9984510-17-4

******************************************************

Dzimis 1886. g. 19. jūn. Salgales pag. Kanneniekos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Jēkabs, māte Marija.

Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Garozes un Emburgas (Salgales) pagastskolā, Jelgavas Aleksandra pilsētas skolā. 1904. g. kā brīvprātīgais iestājies Krievijas armijā, 3. Varšavas cietokšņa pulkā, 1905. g. – Kazaņas kājnieku junkurskolā (beidzis 1908. g.; podporučiks); dienējis 113. kājnieku pulkā Liepājā. No 1912. g. virsnieks 14. Sibīrijas strēlnieku pulkā Čitā. 1911. g. paaugstināts par poručiku.

1. pasaules kara sākumā 1914. g. nov. kaujās pie Lodzas kritis vācu gūstā, no kura Latvijā atgriezies 1918. g. aug. Dzīvojis pie vecākiem Emburgas (Salgales) apkārtnē. 1918. g. dec. beidzis mērnieku kursus Jelgavā.

No 1918. g. 6. dec. policijas iecirkņa priekšnieks Jelgavā, lielinieku laikā (1919. g. 8. janv.–martā) tā paša iecirkņa (milicijas raj.) priekšnieka palīgs. 1919. g. apr. ieskaitīts Tukuma apr. valdes dienestā.

No 1919. g. 5. maija Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija), virsleitnants; dienējis 1. Neatkarības bataljonā, Malienas bataljonā, 1. Liepājas kājnieku pulkā. Kapteinis (1920. g. martā), pulkvedis leitnants (1924. g.).

No 1920. g. maija dienējis Apsardzības ministrijā (kancelejas nodaļas priekšnieka v. i. un ēkas komandanta v. i.). 1921. g. apr. pārcelts uz Kara tiesu, nov. uz Rīgas Kara slimnīcu (saimniecības priekšnieks).

1923. g. kā brīvklausītājs beidzis Kara juridiskos kursus. 1927. g. aug. atvaļināts pēc paša lūguma.

No 1920. g. rudens studējis inženierzinātnes LU, no 1921. g. tieslietas (1927. g. beidzis LU Tiesību nodaļu).

1927. g. 11. jūl. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu (1928. g. 9. martā par vecāko tiesamatu kandidātu) Latgales apgabaltiesā (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa); strādājis 2. civilnodaļā, 2. kriminālnodaļā, miertiesnešu pakļautībā.

No 1928. g. okt. papildu miertiesnesis, no 1929. g. maija Krustpils iecirkņa miertiesnesis (1933. g. 20. jūn. apstiprināts Saeimā).

1934. g. 10. apr. pēc paša lūguma iecelts par Krustpils iecirkņa miertiesnesi. No 1938. g. 25. okt. Daugavpils apgabaltiesas loceklis, uzdots pārzināt tirdzniecības, ministratīvo un reģistrācijas nodaļu.

18. Daugavpils aizsargu pulka aizsargs.

1940. g. apr. iesniedzis Iekšlietu ministrijā lūgumu ģimenes uzvārda maiņai uz “Vārpa” (nav paspēts nomainīt).

Darbojies Latvijas armijas atvaļināto virsnieku biedrībā. 1940. g. dec. beigās atbrīvots no amata.

Vācu okupācijas laikā no 1942. g. Bauskas apr. miertiesnesis.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

Miris 1968. g. 28. martā Lambertštiftas veco ļaužu mītnē Oldenburgā, Lejassaksijas federālajā zemē, VFR. 1968. g. aug. pelnu urna apbedīta Rīgā, II Meža kapos.

Precējies, dēls Voldemārs (1912. g. 27. nov.–1990. g.); šķīries.

Otrreiz precējies 1922. g. 19. maijā ar Vilmu Lucavu (1897. g. 21. martā Sesavas pag.–1966. g.), meitas Silvija Agnese (dz. 1923. g. 15. okt. Rīgā), Biruta Vera Līvija (dz. 1926. g. 4. okt. Rīgā), Edīte Angelika (dz. 1932. g. 1. apr. Daugavpilī), dēls Ivars (dz. 1935. g. 21. dec. Rīgā).

A. LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 9. l.; 5601. f., 1. apr., 549. l.; 7427. f., 1. apr., 2470. l.; EVP; LUAJ; LAAV.

No Apsardzības ministrijas kancelejas priekšnieka 1920. g. 23. sept. apliecinājuma: “Apliecinu, ka pret kapteiņa Bergmaņa Alfrēda Jēkaba d. iestāšanos augstskolā un lekciju apmeklēšanu ārpus dienesta laika iebildumu nav.” (LNA LVVA 7427. f., 1. apr., 2470. l., 3. lp.)