Herberts Jākobsons
Herberts Jākobsons
- Geburt:
- 06.10.1892
- Tot:
- 01.04.1942
- Kategorien:
- , Colonel, Juristen, Mitglied der studentischen Körperschaft, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Militārs darbinieks, pulkvedis.
Beidzis Jelgavas ģimnāziju, Maskavas univ.
Tieslietu nod. (1915), iest. Maskavas Lauksaimn-bas inst.; strādājis par statistiķi Viskrievijas zemstu sav-bā. 1916 VI iest.
Aleksandra karask. Maskavā (beidzis 1916, prap.); dienējis 33. Sibīrijas strēlnieku rezerves pulkā, no 1917 VII - 259. kājn. pulkā, no aug. - 15. Somijas streln. pulkā.
1917 IX iecelts par 49. korpusa tiesas sekretāru. 1918 III atvaļināts
Dzīvojis Lugas apkārtnē, no jūlijā - Jelgavā.
No 1918 XII Jelgavas policijas sekretārs; padomju varas laikā tautas tiesnesis Jelgavā.
1919 III iestājies firsta Līvena krievu nodaļā, kaujās ievainots.
Jūlijā no nod. izstājies un dzīv. Jelgavā.
No 1919.16.VIII Latvijas armijā (leitnanta); Kara tiesas prokurora palīgs.
- Virsleitnants (1920),
- kapteinus (1924),
- pulkvedis-leitnants (1927),
- pulkvedis (1934).
No 1920 IX kara tiesnesis, no 1922 kara virsprokurora un Kara tiesu pārv. pr-ka palīgs.
1924 iecelts par Kara tiesas (no 1939 nos. Armijas tiesa) priekšsēdētāju.
1940 X atvaļinājies. Plānotājs zīda audumu fabrikā "Latrekords", Rīgā.
1941.14.VI apcietināts un izvests uz Soļikamskas soda nometnēm, kur 1942. g. 4. janv. gājis bojā.
Apbalvojumi:
a) Latvijas TZo III, IV šķ.,
b) Lietuvas Njm.
Precējies 1922 ar Cecīliju Rozēnu (1901-1986; 1941-1956 izsūtījumā), dēls Valentīns (1922; 1941-1947 izsūtījumā).
Studentu vienības "Austrums" vecbiedrs.
No: LVVA,
- 5601. f., 1. apr., 2379.1. (līdz 1935. g.);
- 3404. f., 5. apr., 6.1.; LVA, 1987. f., 1. apr, 13 735.1.;
- EVP. Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918-1940 : biogrāfiskā vārdnīca / Latvijas Valsts vēstures arhīvs. - Rīga, 1998. - ISBN9984510-17-4
Ursache: jzb.lv
Keine Orte
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Valentīns Jākobsons | Sohn | ||
| 2 | Cecīlija Jākobsone | Ehefrau | ||
| 3 | Annemarija Jākobsone | Schwiegertochter | ||
| 4 | Anna Marija Grots | Schwiegertochter |
01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""
Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.