Miervaldis Lūkins
- Geburt:
- 26.11.1894
- Tot:
- 28.06.1941
- Zusätzliche namen:
- Pēteris Jūsmiņš
- Kategorien:
- Colonel, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Soldat, Träger des Drei-Sterne-Ordens
- Nationalitäten:
- lette
- Monument:
- Valsts prezidenta adjutanta Miervalda Lūkina un pulkveža Augusta Muižuļa kapa vieta
- Friedhof:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Militārs darbinieks, pulkvedis.
Dz. 26. nov. Burtnieku pag. lauksaimn. ģimenē.
Beidzis Jelgavas reālskolu. 1916 XII iest. Pāvila karask.
Petrogradā (beidzis 1917 III; prap.); dienējis Pāvila karask., no maija - Latv. strēln. rezerves pulkā. 1918 II, Tērbatā ienākot Vācijas armijai, palicis pilsētā; vēlāk devies uz vecāku mājām Burtnieku pag.
1918.24.XII Rīgā iest. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (leitn.), Atsev. (Studentu) rotā. 1919.15.III iecelts par Ministru prezidenta adjutantu.
Virsleitn. (1919 III), kāpt. (1919 XII), pulkv.-leitn. (1929), pulkv. (1937). No 1936 IV arī Valsts prezidenta adjutants. 30. gadu b. bijis arī a/s "Maiznieks" valdes pr-ja biedrs.
1940X atvaļ. Dzīv. Rīgā. 1941.25.VI apcietināts, 28.VI Centrālcietumā izpildīts nāvessods.
Kā raksta la.lv, "Zilumi un asinsizplūdumi, kurus konstatēja uz Latvijas armijas pulkveža, Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa adjutanta Miervalža Lūkina rokām un galvas, liecina par viņa mēģinājumu sargāt galvu no sitieniem ar neasu, cietu priekšmetu. Nogalināšanas brīdī ierocis tika cieši piespiests viņam pie pakauša augšdaļas. Lode aizgājusi līdz pieres kaula augšdaļai – pulkvedi, visticamāk, turēja vai arī viņš bija notriekts zemē."
Apbedīts Rīgā, Meža kapos (Baltajos krustos).
Apbalvojumi: a) Latvijas TZo IV šk., Vo III (š) šk., Somijas BRo IV šk., Zviedrijas Šo IV šk., Lietuvas Njm.
Precējies 1924 ar Ernu Igali (1900, mirusi ASV). LVVA, 5601. f., 1. apr., 3929. 1.; EVP: Lasmanis U. Prezidenta pirmā un pēdējā palīdze. - R., 1992. Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918-1940 : biogrāfiskā vārdnīca / Latvijas Valsts vēstures arhīvs. - Rīga, 1998. - ISBN9984510-17-4
Vakar no Rīgas atveda mūsu redakcijā pirmo Rīgas laikrakstu pēc Latvijas galvaspilsētas atbrīvošanas no lielinieku jūga. Tas ir laikraksta «Tēvija» 5. numurs, kas izdots sestdien, 5. jūlijā Avīzes saturs liecina par komunistu briesmu darbiem, kas Rīgā pastrādāti vēl plašākos apmēros kā Liepājā. Lūk, ko lasām šai laikrakstā: Jau 48 stundas, ar maziem pārtraukumiem, čekistu noslepkavoto upuru atrakšanas un noskaidrošanas komisija turpina darbu, lai noskaidrotu noslepkavoto upuru skaitu un vārdus cietumā atrastās kapenēs. Šodien, līdz redakcijas slēgšanai, noskaidrots, ka centrālcietumā 27., 28. un 29. jūnijā nošauti 98 latviešu patrioti. Lielajā kapenē atrasti 62 upuri. Tie nošauti naktī uz 27. jūniju. Mazākā kapenē atrasti 36 upuri. Tie nošauti naktī no 28. uz 29. jūniju. Šajā kapenē atrasts arī Oskara Grāvīša līķis. Viņš pirms izvešanas no nāves kameras uzrakstījis zīmīti, kurā rakstā, ka viņu aizved uz nošaušanu naktī no 28. uz 29. jūniju. Šo zīmīti viņš noslēpis savā cepurē. Tā vēlāk atrasta kamerā.
Komisija pec atrastiem dokumentiem konstatējusi, ka nošautas šādas personas: Miervaldis Lūkins, Nikolajs Reinics, Heinrichs Neibergs, Matvejs Kuzņecovs, Pēteris Dolgovs, Heinrichs Vistiņš, Rūdolfs Svarups, Kristiāns Freidenfelds, Videvuds Roga, Eduards Krūze, Vladislavs Rubulis, Augusts Kalnpuris, Juliuss Viķelis, Aleksandrs Bartenverters, Artūrs Rozenbergs, Juris Bucis, Nikolajs Fogelmanis, Edgars Jansons, Arnolds Cuibe, Konstantīns Bobrovs, Jānis Kuks, Miķelis Caguss, Kazimirs Burneiko, Voldemārs Valeskalns, Jānis Bergmanis, Vilis Pikāns, Arvīds Mednis, Eduards Udris, Augusts Muižulis, Herberts Lucavs, Oto Penka, Pēteris Frišenfelds, Kārlis Baumanis, Richards Krauja, Ādolfs Cirss, Oskars Grāvītis, Indriķis Stallītis, Ādams Šteinbergs, Fīlips Gurvičs, Fricis Blūmenaus, Daniels Indricāns, Pauls Karāns, Erchards Bruks, Oļģerts Bruks, K. Zubrovičs, Sergejs Aleksējevs.
Līdz redakcijas slēgšanai palika nenoskaidrota 51 līķa personība. Vakar un šodien pie izraktajiem upuriem ielaida publiku. Šovakar visus upurus iešķirstos un pārvedīs uz Meža kapiem.
Sarunā ar viceprokuroru O. Zuti un tiesu ārstu J. Koceru pēdējie norāda, ka šāda veida masu slepkavība pēdējos gadu desmitos mūsu zemē notikusi pirmo reizi. Atrakto upuru izskats un stāvoklis liecina, ka daudzi no viņiem drausmīgi spīdzināti. Atraktā pulkveža Miervalda Lūkina līķa apskatē konstatēts, ka arī pulkvedis pirms nāves spīdzināts. Viņš miris varoņa nāvē, jo cieši sakniebtās dūres liecina, ka tas līdz pēdējam pretojies bendēm. Lūkins nošauts ar pistoli. Tā pielikta pie pakauša. Redzamas pulvera un dūmu zīmes. Lode iestrēguši galvaskausā. Pulkvedis apcietināts 25. jūnijā, pl. 7 vakarā. Aizvests uz čeku un no turienes uz cietumu.
Pie noslepkavoto upuru atrakšanas bija klāt arī Lielvācijas armijas pārstāvji - žurnālisti. Tie šausmu ainas uzņēma fotogrāfijās. Šinīs dienās viņi visus materiālus nosūtīs uz Berlīni, no kurienes tad rakstos un bildēs visai pasaulei paziņos un vēstīs par čekistu šausmu darbiem mūsu zemē. Vācu žurnālisti, kas karagājienos jau redzējuši daudz baismīgu ainu, saka, ka redzētā sarkanā ārprāta orģija pārspēj visu, ko viņi līdz šim skatījuši.
Čekas upuru un briesmu darbi liecina, ka tikai komunisti spējīgi veikt šāda veida izrēķināšanos ar inteliģenci. To, ko pasaule 20. gadusimtenī nekad nevarēja iedomāties, varēja izdarīt tikai aziātu bendes.
Prokuratūra savu darbu pēc izrakto apbedīšanas turpinās, jo jau tagad ir atrastas vairākas kapenes, kur guļ čekistu noslepkavotie upuri.
Avots: Kurzemes vārds, 09.07.1941 un 13.07.1941
Ursache: jzb.lv
Titel | Von | Zu | Bilder | Sprachen | |
---|---|---|---|---|---|
Rīgas Centrālcietums | lv |
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Erna Lūkins | Ehefrau | ||
2 | Voldemārs Zāmuels | Arbeitskollege |
26.06.1941 | PSRS okupācijas varas pārstāvja, komunista S. Šustina pavēle nošaut 78 Centrālcietumā apcietinātos latviešus
28.06.1941 | Masu slepkavība Rīgas Centrālcietumā
Tiek izpildīta padomju okupācijas varas pārstāvja S. Šustina pavēle apšaut latviešu cietumniekus