Masu slepkavība Rīgas Centrālcietumā

Čekisti un bendes paguva izdemolēt centrālcietuma kancelejas, iznīcināt vai paņemt līdzi svarīgākos dokumentus, kas liecinātu par latviešu patriotu likteņiem. Tagad rūpīgi pārmeklējot cietumā atstātos papīrus, atrasts orīginālsaraksts par 78 latviešiem, kuriem piespriests nāves sods. Cik liela steiga bijusi centrālcietumā šo sarakstu sastādot, liecina tas, ka viena un tā pati persona notiesāta divas reizes. Sarakstā atrodamas arī ziņas, par ko latviešiem piespriests nāves sods.
 

• Nošauto pulkvedi Miervaldi Lūkinu apvaino, ka viņš 1919. gadā aktīvi cīnījies pret padomju iekārtu un sarkano armiiu. Sākot ar 1922. gadu bijis valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa adjutants. Nodarbojies ar pretpadomju aģitāciju. Čekisti  vairāk nepamatotus apvainojumus pulkvedim nav varējuši izdomāt un vienkārši pierakstījuši klāt „un tā  tālāk". Apvainojums esot pierādīts.
• Ārsts Nikolajs Reinics 1919. gadā iestājies vācu nacionālā landesvēra vienībā. Bijis nacionālsociālists un Hitlera piekritējs. Savu pazīstamo vidū aģitējis pret padomju iekārtu. Jūlija vidū 1940. g. gribējis nelikumīgi izbraukt uz Vāciju.
• Plkv. Nikolajs Fogelmanis bijis cara armijas virsnieks. Palīdzējis orientēties vācu aviācijai. 1919, gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā un ieņēmis svarīgu vietu. Pēdējā dienesta pakāpe — pulkvedis.
• Augusts Kalnpuris bijis aizsargs. Slēpies no mobilizācijas mežā, apcietināts 22. jūnijā.
• Heinrichs Neibergs naktī no 24. uz 25. jūniju gaisa trauksmes laikā šāvis no sava dzīvokļa, lai saceltu starp iedzīvotājiem paniku.
• Haralds Jandals aģitējis pret padomju iekārtu. Lamājis sarkano armiju un izteicis vēlēšanos iestāties padomju iestāžu sarkanā dienestā,lai vēlāk iegūtās ziņas nodotu Vācijai.
• Aleksandrs Bartenverters esot noskaņots pret padomju iekārtu un starp vairākām personām vedis kontrrevolūcionaru aģitāciju, cildinājis fašismu un nievājis padomju aviāciju.
• Juris Bucis bijis naidīgi noskaņots pret padomju iekārtu. No 1940.—1941. g. sistemātiski vedis kontrrevolūcionaru aģitāciju pret padomju iekārtu. Cildinājis fašistisku iekārtu.
• Matvejs Kuzņecovs 1924. g. atbraucis no Padomju Savienības Latvijā. Laikā no 1932.—1933. g. bijis Vācijā. Cekoslovakijā un Somijā. 23. jūnijā nodevības nolūkā devis raķešu signālus vācu lidmašīnām un apšaudījis tvaikoni„Smoļnijs".
• Pēteris Dolgovs, sākot ar Vācijas - Padomju Savienības kara sākumu aģitējis pret padomju iekārtu . 23. jūnijā nodevības nolūkā devis raķešu signālu un apšaudījis tvaikoni „Smolnijs".
• Sergejs Aleksejevs tāpat 23. jūnijā devis raķešu signālu vācu lidmašīnām, aģitējis un apšaudījis „Smoļniju".
• Kristijans Freidenfelds (sarakstā minēts Frīdenfelds) nodarbojies ar sabotāžu. Kara laikā signalizējis vācu lidmašīnām.
• Eduards Krūse, sākot ar 1919. g. kalpojis baltajā armijā. Laikā no 1922.-1940. g. strādājiskā tiesnesis un komunistu un komjauniešu lietu izmeklēšanas laikā esot pēdējos sitis, rāvis matus un visādi spīdzinājis.
• Augusts Rozenbergs kopš kara sākuma ar Vāciju atstājis darba vietu un aģitējis pret padomju iekārtu. Vilis Pikans laikā no 1934.—1940. g. bijis aizsargu organizācijā. Pēc padomju iekārtas nodibināšanās Latvijā aģitējis pret tās iekārtu un gribējis organizēt aktīvu pretošanos pret padomju iekārtu, kad būtu sācies karš starp Padomju Savienību un Vāciju.
• Arvīds Mednis bijis spiegu organizācijas dalībnieks. Savācis dažādas ziņas par Padomju Savienību vācu iestāžu uzdevumā. Sākoties karam ar Vāciju, viņš savas organizācijas biedriem devis norādījumu palīdzēt vācu parašutistiem, kuri nolaidušies Latvijas teritorijā .
• Jānis Kuks 1941.gada aprīli dezertējis no sarkanās armijas un kopā ar citiem gribējis pārbēgt robežu. Viņš viltojis dokumentus.
• Voldemārs Valeskalns 25. jūnijā devis gaismas signālus fašistu aviācijai un veicinājis bombardēšanu.
• Eduards Ūdris nav bijis apmierināts ar padomju iekārtu Latvijā. Savu pazīstamo vidū sistemātiski vedis pretpadomju aģitāciju.
• Jūlijs Viķelis tāpat nav bijis apmierināts ar padomju iekārtu un starp paziņām aģitējis. Ir aizdomas, ka viņš signalizējis vācu lidmašīnām.
• Rūdolfs Svarups bijis policists un naidīgi noskaņots padomju iekārtai. Gaisa trauksmes laikā atradies kapsētā un tādā veidā pārkāpis padomju iestāžu noteikumus. Jāatzīmē, ka Svarups notiesāts divas reizes. Viņš sarakstā atrodams ar num. 45. un 48. Ierakstot viņu sarakstā otro reizi, atzīmēts, ka viņš kalpojis policijā laikā no 1936. līdz 1940. g. Vedis cīņu ar kreiso kustību.
• Vladislavs Rubulis kā bijušais policists naidīgi noskaņots pret padomju iekārtu. Gaisa trauksmes laikā atradies uz savas mājas jumta Gertrūdes ielā 42 un devis gaismas signālus .
• Kazimirs Burneiko nošauts tikai tāpēc, ka glabājis kāšakrusta zīmi. Par līdzīgu pārkāpu-mu uz nāvi notiesāta arī
• Minna Ellerburga. Viņa esot glabājusi pie sevis kāša krusta zīmi un nodevusi to augšā minētam Kazimiram Burneiko. Jāatzīmē, ka Minnas Ellerburgas līķis vēl nav atrasts. Cik mums izdevies noskaidrot, tad vairākām uz nāvi notiesātām sievietēm izdevies no cietuma izbēgt. Oficiāli šīs ziņas vēl nevar apstiprināt.
• Miķelis Čaguss nošauts tāpēc, ka sākot ar 1935. gadu bijis aizsargu organizācijā. Pēdējā laika vedis aģitāciju pret padomju iekārtu. Arī nošautais
• Heinrichs Vistiņš esot bijis aizsargu organizācijas biedrs. Tāpat vedis aģitāciju pret padomju iekārtu.
• Arnolds Čuibe nošauts tāpēc, ka bijis Skolu departamenta vicedirektors Latvijā. Vācu uzlidojuma laikā signalizējis lidmašīnām. Viņa dēls
• Arnolds-Nikolajs Čuibe nošauts kā aizsargu organizācijas biedrs. Esot signalizējis vācu lidmašīnām.
• Jānis Kuks 1941. g. aprīļa mēnesī palīdzējis dezertēt no sarkanās armijas Pēterim Kukam un Raimondam Eglītim. Viņš tos apgādājis arviltotiem dokumentiem, pistolēm un kaujas patronām.
• Kārlis Valdmanis bijis vec. kārtībnieks, aktīvs aizsargs un palīdzējis orientēties vācu lidmašīnām.
• Videvuds Roga noslepkavots tikai tādēļ, ka bijis aktīvs aizsargs.
• Ādolfs Cirss nogalināts tikai tādēļ, ka bijis aktīvs aizsargs.
• Indriķim Stallītim piespriests un izpildīts nāves sods, jo tas dzimis kulaku ģimenē. Līdz padomju iekārtas nodibināšanai Latvijā piederējusi liela maizes ceptuve, veikals un divstāvu nams. Ekspluatējis 8 cilvēkus. Naidīgi noskaņots padomju iekārtai, izplatījis provocējošas baumas, lamājis sarkano armiju, izrādījis simpātijas vāciešiem un izdalījis kontrrevolūcionāras lapiņas.
• Pēteris Frišenfelds nošauts kā liela nama īpašnieks. Saviem pazīstamiem izteicis neapmierinātību par padomju iekārtas nodibināšanos Latvijā.
• Richards Krauja nošauts par dzimtenes nodevību. Dzimis 1896. g. Cēsu apr. 1923. gadā pārnācis no Padomju Savienības Latvijā un līdz apcietināšanas dienai nodarbojies ar spiegošanu.
• Arturs Rozenbergs vedis pretpadomju aģitāciju, cildinājis vācu fašismu un izteicis cerības, ka padomju iekārtai drīz pienāks gals.
• Herberts Lucaus starp iedzīvotājiem vedis pretpadomju iekārtai naidīgu aģitāciju un cildinājis fašismu. Priecājies, ka Vācijas Vadonis Ādolfs Hitlers ieņem jaunas zemes .

***
Nāves spriedumu parakstījis S. šustins. Viņš uzrakstu „nošaut" 26. jūnijā uz oriģināla uzrakstījisar sarkanu tinti.

Uz pēdējās lapaspuses redzams ar sarkanu tinti rakstīts bendes apliecinājums, ka viņš saņēmis 62 cilvēkus.
Prokuratūrai jau ir ienākušas ziņas par vairākām kapenēm, kur guļ noslepkavotie patrioti. Kapenes atraks tuvākās dienās

***

Tēvija, Nr.7 (08.07.1941)