Oskars Neimanis

Dzimis 1886. gada 12. decembrī Piltenē skolotāja ģimenē.

Beidzis Petrogradas 1. reālskolu

1916. gada 1. janvārī iestājies Vladimira kara skolā, to pabeidzot 1. maijā. Paaugstināts par praporšciku. Aizkomandēts uz 3. kājnieku rezerves pulku. Iedalīts par jaunāko virsnieku mācības komandā. 20. jūnijā piekomandēts pie Oranienbaumas virsnieku skolas. 26. augustā pabeidzis virsnieku skolas ložmetēju kursus. Iedalīts 2. ložmetēju rezerves pulkā.

10. oktobrī pēc paša vēlēšanās pārcelts uz latviešu strēlnieku rezerves pulku. Iedalīts par jaunāko virsnieku ložmetēju mācības komandā.

 1917. gadā paaugstināts par podporučiku. Pēc paša vēlēšanās pārcelts uz aktīvo armiju. 23. martā iedalīts 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā. No marta līdz novembrim piedalījies kaujās pret vāciešiem.

26. augustā apbalvots ar 3. šķiras Staņislava ordeni. 18. oktobrī paaugstināts par poručiku.

22. novembrī izstājas no pulka latviešu pulku sabrukuma dēļ. Līdz 1919. gada augustam dzīvojis pie radiem Petrogradā, Voroņežā, Kijevā.

1919. gadā iesaukts Deņikina armijā. Iecelts par ložmetēju virsnieku, vēlāk – par vecāko ložmetēju virsnieku Dņepras flotilijā. 18. novembrī pēc paša vēlēšanās pārcelts uz bruņotu vilcienu par vecāko ložmetēju virsnieku.

No 1919. gada augusta līdz 1920. gada martam piedalījies kaujās pret lieliniekiem.

1920. gada februārī saslimis ar tīfu. Jūnijā  ar sievuizbraucis uz Baltiju.

1920. gada 23. jūlijā iestājies Latvijas armijā. Ieviests bruņoto vilcienu diviziona virsnieku sarakstos. Pēc slimošanas perioda aizrīkots Galvenās artilērijas pārvaldes priekšnieka rīcībā. Vēlāk aizrīkots uz robežsargiem.

1922. gada 24. martā ieskaitīts 3. Jelgavas kājnieku pulkā. No 20. augusta rotas komandieris.

10. augustā paaugstināts kapteiņa pakāpē.

1929. gada 16. augustā apbalvots ar 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

No 1936. gada 9. novembra kara apriņķa pārvaldes darbvedis. No 1938. gada 1. oktobra – vecākais darbvedis.

Pēc pulkveža R.Bebra nāves 1940. gada jūnijā, neilgi pirms padomju okupācijas, tika iecelts par Rīgas pils komandantu. 

1940. gada jūlijā paaugstināts pulkvežleitnanta pakāpē.

Pēc okupācijas varu nomaiņas strādājis Rīgas radiofonā, vēlāk – bija Gēgingera saldumu fabrikas direktors.

1944. gadā iecelts par Jelgavas kara apriņķa priekšnieku. Novembrī pārvalde evakuēta uz Vāciju.

1945. gada 1. maijā nonācis angļu gūstā . Gūsta laiku pavadījis Beļģijā.

Pēc atbrīvošanas dzīvoja Lībekā.

1951. gadā izceļoja uz ASV. Apmetās jaunākā dēla Vadima ģimenē Ņubransvikā.

Aktīvi darbojās latviešu organizācijās.

 

Apbalvojumi:

3. šķiras Staņislava ordenis;

5. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis;

Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme;

Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu piemiņas medaļa.

 

Citas intereses

Darbojās skautu organizācijā.

Jau no jaunības aizrāvies ar mūziku, īpaši kora mūziku. Pēterpils periodā bija J.Vītola kora dalībnieks. Dienot Jelgavas 3.kājnieku pulkā, vadījis pulka kori. Sakomponējis vairākas garīgas dziesmas.

 

Ģimene:

1919. gada 19. maijā laulājies ar Zinaīdu Teodora meitu Dobroļsku, dzimušu 1897. gada 5. novembrī.

Dēli: Viktors Visvaldis (29.06.1921), Vadims Arturs Tālivaldis (12.05.1923).

 

Miris 1971. gada 13. septembrī.

Pēdējā gaitā izvadīts 17. septembrī Ziemeļbransvikas kapsētā.

 

Avoti: periodika.lv, O.Neimaņa dienesta lieta